Sirmais piektajā mēģinājumā šķēpu raidīja 86,66 metrus tālu, kas viņam ir jauns personiskais rekords, iepriekšējo rekordu pārspējot par pieciem centimetriem. Izcīnot šo zelta medaļu, latvietis guva savu lielāko panākumu karjerā.
"Vakardien es vēl to nevarēju apjaust. Šodien visi zvana un apsveic. Vēl jau medaļa nav rokās, man jābrauc uz apbalvošanu stadionā pēc divām stundām. Kad medaļa būs rokās, tās sajūtas varbūt būs vēl patīkamākas," pastāstīja sportists.
Sirmais aiz sevis atstāja 2013.gada pasaules čempionu Vitezslavu Veseliju no Čehijas, kurš sudrabu ieguva ar 83,59 metrus tālu metienu, bet bronzu ar 82,44 metrus tālu metienu izcīnīja soms Anti Rūskanens, kurš par Eiropas čempionu kļuva pirms diviem gadiem, bet 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs ieguva bronzu.
"Ieguldītais darbs ir lēnām atmaksājies. Cerams, tas tā turpināsies līdz sezonas beigām. Viss sāk iet uz labo pusi. Šis ir labs atspēriens pirms Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm," atzina Sirmais.
Latvijas šķēpmetējam izdevās teicama sērija, jo četri no sešiem metieniem bija tālāki par 80 metriem. Otrajā mēģinājumā viņa rezultāts bija 81,36 metri, trešajā 80,88, bet ceturtajā 78,36 metri, kam sekoja zelta metiens. Savukārt pēdējā mēģinājumā, jau esot Eiropas čempiona godā, Sirmais rīku aizmeta 75,57 metrus tālu.
Līdz šim Sirmā lielākie panākumi bija uzvaras Eiropas U-20 un Eiropas U-23 čempionātos, kā arī divas bronzas medaļas Pasaules studentu spēlēs. Tāpat viņam kopš 2011.gada pieder pasaules junioru rekords.
Tomēr pēdējos gados viņam ar labiem rezultātiem nesekmējās, tāpēc pērnā gada sākumā viņš un Līna Mūze sāka sadarbību ar 1991.gada pasaules čempionu somu Kimmo Kinnunenu, atstājot savu ilggadējo treneri Valentīnu Eiduku.
"Pēkšņi es nepaliku spēcīgāks, nekas tāds maģisks nenotika. Vienkārši ļoti daudz kas ir atkarīgs no psiholoģijas. Ir grūti pāriet pie cita trenera un uzreiz sasniegt labus rezultātus. Šoreiz viss izdevās īstajā brīdī," norādīja Sirmais.
Pēc sacensībām 24 gadus vecais Latvijas šķēpmetējs, kuram joprojām pieder pasaules junioru rekords (84,69 metri), neslēpa emocijas, saņemot apsveikumus ne tikai no Latvijas izlases vadības, bet arī savas draudzenes Līnas Mūzes, kura ceturtdien, startējot sieviešu šķēpmešanas kvalifikācijas sacensībās, guva kājas traumu. Viņai, visticamāk, olimpiskais gads ir beidzies.
Sirmais īpaši nevēlējās komentēt Mūzes neveiksmi. "Par to sevišķi nevēlos runāt. Protams, ka tas mani iespaidoja negatīvi. Viņai ļoti nepaveicās, jo paslīdēja kāja. Diena iesākās neveiksmīgi, bet noslēdzās pozitīvi."
Līdz olimpiskajām spēlēm atlicis mēnesis. "Olimpiskais normatīvs ir kabatā. Paredzēta vēl viena nometne. Jācenšas noturēt sportiskā forma," piebilda Sirmais, kurš sevišķi nelolo cerības uz medaļu olimpiskajās spēlēs.
Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu - vispirms "Ventspils šķēpos" izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās nākamajās sacensībās viņš bijis tālāks par 80 metriem.
Sirmā izcīnītā zelta medaļa Latvijai Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir trešā, jo 2006.gadā 110 metru barjersprintā uzvarēja Staņislavs Olijars, bet 2010.gadā tāllēkšanā triumfēja Ineta Radeviča. Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.
Savukārt leģendārais Latvijas šķēpraidis Jānis Lūsis, startējot zem PSRS karoga, Eiropas čempionātā savulaik triumfēja pat četras reizes, uzvarot 1962., 1966., 1969. un 1971.gadā.
Latvija Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas nu ir izcīnījusi deviņas medaļas - trīs zelta (Staņislavs Olijars, Ineta Radeviča un Zigismunds Sirmais), trīs sudraba (Aigars Fadejevs un Olijars, Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.