Pēc pirmās sacensību dienas Latvijas komandas kontā ir 151 punkts, bet ar 115 punktiem seko Igaunija. Tikmēr Lietuvas komandas kontā ir 92 punkti.
Štrobinders savā ceturtajā mēģinājumā raidīja šķēpu 83,10 metru tālumā, uzstādot jaunu personisko rekordu un izpildot šīgada Eiropas čempionāta normatīvu. Šis ir sestais tālākais metiens Latvijas šķēpmešanas vēsturē.
Ar vēl vienu pieticīgu sniegumu tikai ceturtais bija Zigismunds Sirmais (75,80 metri), kamēr Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals uz starta neizgāja.
Sievietēm šķēpmešanā, nestartējot Madarai Palameikai, uzvarēja Līna Mūze, kura ar rezultātu 58,02 metri izpildīja Eiropas čempionāta normatīvu. Viņai ar 56,96 metriem sekoja Sinta Ozoliņa-Kovala.
Vesera mešanā sievietēm Karīna Orlova izcīnīja otro vietu (51,28 metri), bet trešā bija Krista Susekle (31,39 metri). Savukārt šķēpmešanā vīriem labākais bija Mareks Ārents (5,45 metri), bet trešais bija Pauls Pujāts (5,25 metri). Pie uzvaras tika arī Jānis Baltušs 400 metru barjerskrējienā (51,07 sekundes), kas ir atkārtoti izpildīts Eiropas čempionāta normatīvs.
Lodes grūšanā vīriem, nestartējot savainotajam Mārim Urtānam, latvieši labāko trijniekā neiekļuva, bet 400 metru barjerotajā distancē sievietēm ātrākā bija Līga Velvere (57,02 sekundes), kas ir izpildīts Eiropas čempionāta normatīvs.
Laura Ikauniece ar jaunu personisko rekordu (11,96) sekundes uzvarēja 100 metru sprintā, bet Elvijs Misāns uzvarēja tāllēkšanas sacensībās ar 7,91 metrus tālu lēcienu. Savukārt sprinteris Ronalds Arājs, kurš turpina atkopšanos no smagas traumas, bija otrais 100 metru skrējienā (10,71 sekunde).
Dmitrijs Serjogins palika nepārspēts 1500 metru distancē (trīs minūtes un 56,42 sekundes), bet Valerija Linkēviča uzvarēja 3000 metru šķēršļu skrējienā (11 minūtes un 34,20 sekundes). Savukārt Aleksandra Koblenca palika otrā 400 metru skrējienā (55,54 sekundes), bet Normunds Pūpols bija tikai ceturtais augstlēkšanā (2,04 metri).
Vladislavs Prosmickis izcīnīja sudrabu 400 metru skrējienā (49,01 sekunde), bet bez medaļām latvietes palika lodes grūšanā. Māra Grīva ieguva otro vietu trīssoļlēkšanā (13,39 metri), bet Dmitrijs Jurkevičs bija pārliecinoši ātrākais 5000 metru distancē (14 minūtes un 22,44 sekundes). Aiz viņa trešais bija Jānis Girgensons.
Velvere tika pie panākuma arī 800 metru skrējienā (divas minūtes un 7,01 sekunde), bet 4x100 metru stafetē Sandis Sabājevs/Jānis Mezītis/Arājs/Mārtiņš Ralle ierindojās otrajā vietā (40,69 sekundes). Identiskā stafetes skrējienā sievietēm mājinieces palika bez medaļām.
Sacensības noslēgsies sestdien. Lietuvas un Igaunijas vieglatlēti tajās piedalās ar nepilnīgām komandām.
Šis ir trešais gads, kad sacensību formātu no Latvijas reģionu cīņām nomainījusi Baltijas valstu komandu spēkošanās, kur sportisti sacenšas par uzvarām individuālajās disciplīnās un komandu ieskaitē. Tomēr šogad pirmo reizi sacensībās iekļauts arī Baltijas U-18 čempionāts jauniešu izlasēm.
Šīs ir vienas no pēdējām atlases sacensībām Cīrihē gaidāmajam Eiropas čempionātam, turklāt Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) cer, ka Latviju čempionātā varētu pārstāvēt līdz 30 sportistu.
Vieglatlētikas sacensībās tiks prēmēti visu disciplīnu uzvarētāji, bet vislielāko naudas balvu 1500 eiro apmērā iegūs augstvērtīgākā rezultāta ieguvēji vīriešu un sieviešu konkurencē.
Pirms diviem gadiem valstu kopvērtējuma summā panākumu svinēja latvieši, savukārt pērn uzvaras laurus plūca Igaunijas izlase.