"Bijām sasnieguši labu sportisko formu. Nedaudz paveicās ar izlozi, jo visu laiku pretī nāca pāri, kuri bija uzvarējuši favorītus. Izvēlējāmies pareizu taktiku, Ruslans labi nospēlēja blokā un uzbrukumā," Aleksandrs Samoilovs uzskaitīja galvenos augstvērtīgā panākuma iemeslus. "Pirms spēles pret portugāļiem (par vietu četriniekā) sapratām, ka nostādītais mērķis - iekļūt pusfinālā - ir īstenojams. Finālā pret krieviem bija iespējas aizķerties. Ja spēlētu nākamajā dienā, tad viņiem būtu daudz grūtāk, jo jutāmies ļoti noguruši. Sākumā viņus palaidām vadībā, tad panācām un otrais sets gāja punkts punktā, taču beigās vairs nebija tas spēks, emocijas un sprādziena. Mēģināsim atkārtot līdzīgus panākumus, taču šobrīd esam ļoti noguruši. Jau pēc trim dienām ir jāspēlē Somijā, bet aiznākamajā posmā Nīderlandē noteikti iesim uz pilnu atdevi. Pateicoties LOV dakteriem ir izdevies sakārtot problēmas ar plecu. Mazāku slodzi liku treniņā, jau jūtu, ka varu iesist bez sāpēm."
Arī ierasti atturīgais Ruslans Sorokins ļāva vaļu emocijām: "Vēl tagad neespējam noticēt, ka izcīnījām tik augstu vietu. Visgrūtākā bija spēlē pret spāņiem, jo viņiem zaudējām iepriekšējā posmā. Patiess prieks, ka izdevās revanšēties." Sorokins pieminēja arī blakusapstākļus, kas liedz parādīt vēl labāku sniegumu: "Jau kopš sezonas sākuma moka trauma (iekaisums gūžā), bet viņu nevar izārstēt, ja trenējies un spēlē. Kad būšu brīvs, tad savainojumu ārstēšu. Protams, ir doma pāriet uz profesionālo pludmales volejbolu, bet pagaidām nav tādas iespējas. Vienkārši parastais volejbols ir tas, kas palīdz izdzīvot pa ziemu. Pagaidām uz pludmales volejbola rēķina to nevar izdarīt. Ja regulāri būtu otrie, tad noteikti varētu sākt domāt par pievēršanos ."
īčam>