Ceturtdien Minhenē norisinājās IBU izpildkomitejas sanāksme, taču tajā tika pieņemts lēmums vien sākt formālu izmeklēšanu pret 31 Krievijas biatlonistu, kuri lietojuši aizliegtās vielas, turpinot startēt augstākā līmeņa sacensības. Tiesa, diviem jau piespriestas pagaidu diskvalifikācijas, taču vienam no viņiem jau bija liegums startēt sacensībās, kamēr otrs sacentās tikai nacionālajā mērogā.
Tomēr tā vietā Krievijas Biatlona federācija atteikusies Tjumeņā rīkot Pasaules kausa posmu, kam bija jānotiek no 9. līdz 12.martam. Tāpat IBU tuvākajā laikā būs jālemj, kur organizēt nākamā gada pasaules jauniešu un junioru čempionātu, kam bija jānorisinās Piemaskavā.
LETA jau vēstīja, ka Čehijas biatlona izlase trešdien paziņoja, ka boikotēs martā gaidāmo Pasaules kausa posmu, ja tas notiks Tjumeņā. Vēlāk šādu viedokli pauda arī Lielbritānija un Francija. Tikmēr Norvēģija ar atklātu vēstuli vērsās IBU, prasot atcelt visas starptautiskās sacensības, kas plānotas daudzu dopinga skandālu skartā Krievijā.
Vēl tikai šovasar Tjumeņa ieguva tiesības rīkot 2021.gada pasaules čempionātu, kaut jau tobrīd starptautiskajām federācijām bija ieteikumi nerīkot sacensības Krievijā.
Kā zināms, pirms divām nedēļām Latvijas skeletona izlase paziņoja par februārī Sočos plānotā pasaules čempionāta boikotēšanu. Turpinājumā publisku atbalstu Latvijai izteica arī citas nācijas, bet aizvadītajā nedēļā Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (IBSF) lēma planētas meistarsacīkstes bobslejā un skeletonā pārcelt uz citurieni, šonedēļ paziņojot, ka planētas meistarsacīkstes notiks Kēnigszē trasē, Vācijā.
Decembra sākumā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ričards Maklarens publicēja sava ziņojuma otro daļu par dopinga lietošanu Krievijā, kurā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk nekā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.