Latvijas izlase aizvadīja trešo no sešām grupas spēlēm. Martā šī ir vienīgā tikšanās, jo maču pret Norvēģiju vairāku apstākļu sakritības dēļ pārcēla uz aprīļa beigām. Baltkrievija pirms spēles bija izteikta favorīte un to apliecināja laukumā. Uz Valmieru viesi atveda jaudīgāko sastāvu, kāds bija pieejams, jo, uzvarot Latviju, praktiski ir nodrošināta ceļazīme uz Eiropas čempionātu. Baltkrieviem trešdien pret vājāko grupas komandu "uz papīra" – Itāliju neklājās viegli. Smagnējā cīņā tika izcīnīts 37:32 panākums. Tā bija iesildīšanās sestdienai. Netika iztērēts pārāk daudz spēka, un daži labākie pietaupījās uz soliņa, kamēr vērtīgu pieredzi un iniciatīvu uzņēmās jaunākie izlases dalībnieki.
Latvija ar Baltkrieviju tikās astoto reizi, tāpēc komandas viena otru pazīst diezgan labi. Latvijas izlases galvenais ierocis Dainis Krištopāns no 2015. līdz 2017. gadam spēlēja Brestas Meshkov, kur maizi ikdienā pelna liela daļa labāko baltkrievu handbolistu. Neviena no pusēm nevarēja pārsteigt otru ar ko īpašu spēles stilā.
Pirmajā puslaikā Baltkrievija pakāpeniski palielināja pārsvaru. Turēties līdzi un saglabāt intrigu palīdzēja Krištopāna seši gūtie vārti spēles pirmajā daļā. Raženo Latvijas spēlētāju baltkrievu aizsardzība pēc tam pieskatīja vēl uzmanīgāk, jo Krištopāns realizēja sešus no sešiem metieniem. Situācija otrā puslaika sākumā vēl izskatījās cerīga. Pēc diviem ātriem vārtu guvumiem Nila Miķelsona izpildījumā Latvija samazināja rezultāta starpību līdz 18:21. Tomēr pēc tam mača likteni sev par labu pagrieza Baltkrievija, veicot 9:3 izrāvienu un uzvarot spēli ar 39:27.
Viens no lielākajiem mīnusiem lielai daļai Latvijas spēlētāju ir spēļu prakses un regulāru treniņu trūkumus. SynotTip virslīgā pēdējie mači aizvadīti oktobra beigās, tāpēc nav brīnums, ka otrajā puslaikā baltkrievi veica izrāvienu, pateicoties labākai fiziskajai sagatavotībai un izturībai. Iespējams, dažās epizodēs tiesnešu lēmumus par labu baltkrieviem varēja apšaubīt, par to neapmierināta bija Latvijas puse, tomēr viesi nenoliedzami bija spēcīgāki. Mikita Vailupovs baltkrieviem guva 14 no 39 vārtiem. 2020. gada Eiropas čempionātā viņš izcēlās ar 47 vārtiem un kļuva par otru rezultatīvāko turnīrā. Brestas Meshkov klubā Vailupovs regulāri izceļas ar līdzīgu sniegumu. Rezultatīvākais ar septiņiem vārtiem Latvijas komandā bija Nils Miķelsons, kurš šobrīd atrodas Dobeles Tenax īpašumā. Krištopāns iemeta sešus vārtus, spēles otrajā daļā neizceļoties ar metieniem, Nils Kreicbergs – piecus, bet Kristers Ozols izlasē debitēja ar diviem rezultatīviem metieniem.
Oficiālajās spēlēs ar 12 un vairāk vārtu starpību Latvija nebija zaudējusi kopš 2017. gada Eiropas čempionāta atlases spēles pret Dāniju (16:33). Līdz ar šo neveiksmi Latvijas izredzes kvalificēties finālturnīram ir pamatīgi sarukušas. Eiropas čempionātā iekļūs divas labākās grupas komandas un četras no astoņu grupu trešo vietu ieguvējām. Latvijai šobrīd atliek cīnīties par trešo vietu, jo grupas galveno favorīti Norvēģiju divreiz pēc kārtas aprīļa beigās mājās uzvarēt būtu kaut kas no neiespējamās misijas. Viegli neklāsies arī otrajā spēlē ar Baltkrieviju, kas būs jāaizvada viesos. Visticamāk, lai kvalificētos, nepieciešams uzvarēt divas no trim atlikušajām grupas spēlēm, tomēr arī tādā gadījumā nav garantijas iegūt ceļazīmi. Ja Covid-19 ierobežojumu dēļ netiks ieviestas izmaiņas, aprīļa beigās notiks atlikušās trīs kvalifikācijas spēles. Latvijas izlase būs labākā fiziskajā kondīcijā, jo, visticamāk, tobrīd jau būs atsācies vietējais handbola čempionāts.