Vasiļevskis: «Pāris metru vēl varu pielikt»

Šķēpa metējs Dainis Kūla 1983.gadā pirmajā čempionātā Helsinkos izcīnīja bronzu, kas Latvijas vieglatlētiem pagaidām ir vienīgā godalga šāda līmeņa sacensībās. Pasaules 11.čempionāts vieglatlētikā Osakā sāksies 25.augustā.Sāka bez spožumaVasiļevska šās sezonas rezultātu tendence nekādi nevēstīja par iespējamo rekorda labojumu Tallinā. 1.jūnijā Vācijas pilsētā Desavā tika sasniegts labākais rezultāts 87,56 m. Vienā mēģinājumā pēc pārkāpuma šķēps pat esot piezemējies pie 94 metru atzīmes.Sezonas turpinājumā bija metieni ap 85 metriem, bet cirkšņa un potītes savainojumi Vadima sasniegumu latiņu spieda uz leju. Jūlija sākumā uzvarai Valsts prezidenta balvas izcīņā pietika ar 82,86 m. 13.jūlijā Zelta līgas mačos Romā bija tikai 79,47 m. «Ar sacensībām Tallinā esmu sācis rāpties ārā no fiziskās kondīcijas bedres. Pēdējo mēnesi man nekas cits neatlika, kā smagi strādāt, jo savainojumi liedza sacensībās startēt ar pilnu slodzi,» Vadima sezonas plānos korekcijas ieviesa veselības likstas.Jāturpina strādātŠķēpa mešanas sacensībās augsta rezultāta sasniegšanai jāsakrīt vairākiem apstākļiem. Piemēram, svarīgs ir vēja virziens. Tallinā laika apstākļi bijuši labi, bet nebūt ne ideāli. Pūtis sānu un pretvējš, kas šķēpa mešanā nav labākais variants.Rekorda sasniegšanas brīdī Vadimam nācās iztikt bez padoma no malas. Trenere Valentīna Eiduka bija devusies uz pasaules junioru U–20 čempionātu Hengelo, kur viņas audzēkne Sinta Ozoliņa izcīnīja sudraba medaļu. «Ar padomu šoreiz vairāk palīdzēju citiem treniņu partneriem. Pats vadījos no izjūtām. Saglabāju nelielu piesardzību, jo kāja ik pa laikam vēl iesāpas. Jā, Somijā ir pasūtīts speciāls zābaciņš potītes nofiksēšanai, taču to vēl neesmu saņēmis. Tallinā izmantoju savus teipus un smēres.»Tehnikā sezonas jauninājums ir pāreja no pieciem uz septiņiem krustsoļiem. Garākā ieskrējienā esot labākas iespējas izmantot ātruma īpašības. «Ātrāk varu nolikt atbalsta kāju,» skaidro Vadims. Turpmākās divas nedēļas būs fiziskās kondīcijas nostiprināšanas treniņi Ventspilī, kuru laikā netiks aizmirsta arī tehnikas pilnveidošana. «Jāturpina strādāt visos virzienos,» Vasiļevskis norāda uz komplicētu gatavošanos pēdējā mēneša laikā.Sportists arī cer, ka šosezon atkal būs tāli metieni sezonas otrajā pusē. «Tā jau nemaz nav, ka es būtu tālu metis tikai sezonas ieskaņā. Atēnu spēlēs taču sasniedzu labu rezultātu un vēl ir bijuši tāli metieni arī septembrī.»Cerības OsakāVasiļevskis ar rekorda labojumu sevi ierakstījis galveno pretendentu skaitā uz medaļu pasaules čempionātā Osakā. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas vieglatlēti izcīnījuši divas sudraba godalgas olimpiskajās spēlēs — soļotājs Aigars Fadejevs 2000.gadā Sidnejā un Vasiļevskis 2004.gadā Atēnās. Toties pasaules čempionātos līdz pjedestālam aizsniegties nav izdevies. Vistuvāk medaļai 2001.gadā Edmontonā bija soļotājs Aigars Fadejevs, kuram 50 kilometru soļojuma finišā stadiona skrejceliņā garām pasteidzās meksikānis Edgars Ernandess. Līdz bronzas medaļai Fadejevam pietrūka nieka astoņas simtdaļas!Vēl divas izlases cerības 800 metru skrējējs Dmitrijs Miļkevičs un 110 metru barjerskrējējs Staņislavs Olijars šosezon vēl nav uzzibsnījuši. Miļkevičs pirmais pieteikums 1:44,72 Atēnās bija daudzsološs. Šis rezultāts viņu ierindo astotajā vietā pasaules rangā, taču uz goda pjedestāla lielajās sacensībās Dima šosezon vēl nav ticis. Olijars savā vienīgajā startā Ostravā savainoja kājas muskuli un sacensībās vairs nav piedalījies.