Pamatlaiks beidzās neizšķirti 1:1, lai gan pēc pirmā puslaika Igors Savčenkovs vadībā bija izvirzījis Latvijas čempionus. Pēc vārtu guvuma augumā raženais centra aizsargs pat paspēja trenerim Romānam Grigorčukam veltīt deju. Uzvaras valsī tai nebija lemts pārtapt, jo 11.minūtes pirms pamatlaika beigām ar sitienu no soda laukuma stūra līdzsvaru panāca uzmainītais Marko Šimičs. Papildlaiks beidzās bez vārtu guvumiem, bet sitienos no 11 metru atzīmes Daugava sāncenšus satrieca vienos vārtos. Ventspilnieki neveiksmīgi sāka un tikpat līdzīgi turpināja. Vladimira Koļesņičenko un Mihaila Ziziļeva sitienus atvairīja Pāvels Davidovs, kurš pēc vairāku gadu soliņa deldēšanas FK Ventspils starpsezonā pārcēlās uz Daugavpili, bet kapteinis Zahars Dubenskis sita garām. Andris Vaņins bija bezspēcīgs. Vārtu kreisajā stūrī salidoja visas trīs bumbas, ko sita Nikolajs Rindjuks, Šimičs un Artjoms Rudņevs. Un Davidovs metās veikt goda apli. Drīz vien augstu gaisā tika mests Mihails Zemļinskis, kuram šī ir pirmā lielā uzvara trenera statusā.
PĀVELS DAVIDOVS, DAUGAVAS VĀRTSARGS
Spilgtākaispanākums
"Neesmu spēles varonis. Tāda ir visa komanda. Dod Dievs, lai viss tā arī turpinās," pēc triumfa Latvijas kausa finālā emocijas neslēpa Daugavas pirmais vārtsargs Pāvels Davidovs.
Kā tev pendelēs izdevās palikt sausam?
Acīmredzot, tā bija veiksme, futbola Dievs bija mūsu pusē. Sestdien treniņā sitām pendeļu sēriju, taču nevar teikt, ka būtu gatavojušies speciāli. Tomēr tas kaut kā palīdzēja.
Tavs iepriekšējais klubs bija FK Ventspils. Varbūt zināji, ka bijušie komandas biedri sitīs?
Nevar teikt, ka zināju. Izdevās uzminēt.
Taču spēle pret FK Ventspils cēla motivāciju atstāt vārtus neskartus?
Jā. Šogad LMT Virslīgas otrajā kārtā savā laukumā Ventspilij zaudējām ar 1:4. Gribēju pierādīt, ka rezultāts ne gluži atbilda spēles gaitai un reālajiem spēku samēriem.
Spēles pamatlaikā bumbu tavos vārtos ieraidīja Igors Savčenkovs. Bumba bija neķerama?
Iespējas ko glābt bija mazas.
Bija ticība, ka spēli var glābt?
Protams, ka bija. Tad neticētu futbola Dievam, ja nebūtu šīs pārliecības.
Salīdzini emocijas, kādas tās bija, uzvarot ar FK Ventspils un tagad ar Daugavu?
Emocionāli šī uzvara ir spilgtāka, jo šis ir pirmais fināls, kurā es pats spēlēju. Ar Ventspili ieguvu gan Latvijas čempionu titulu, gan Latvijas kausu.
Šis kauss stāvēs augstākajā plauktā?
Jā, šī ir svarīgākā uzvara karjerā. Esmu apmierināts ar spēlēšanu Daugavpilī.
***
VIEDOKĻI
MIHAILS ZEMĻINSKIS, DAUGAVAS TRENERIS
Ventspilij bija čempionu tituli un kausi, bet mums šis bija pirmais fināls. Uzvarējām, jo vairāk gribējām uzvarēt. Labvēlīgu rezultātu bijām gatavi panākt kaut vai ar zobiem, sviedriem un asinīm. Arī nonākot zaudētājos, bijām pārliecināti, ka uzvarēsim. Mazāk kļūdījāmies un nospēlējām disciplinētāk. Pērn ar Olimpu bija skaidrs, ka agri vai vēlu Ventspils gūs uzvaru. Šogad situācija bija līdzīgāka. Vēlreiz pārliecinājos, ka laukuma malā nostāvēt ir daudz grūtāk, nekā būt laukumā un palīdzēt ar savu spēli.
ROMĀNS GRIGORČUKS, FK VENTSPILS TRENERIS
Otrajā puslaikā vajadzēja palielināt spiedienu uz sāncenšu vārtiem, taču izskatījās, ka cenšamies noturēt minimālo rezultātu. Tā noteikti nebija mūsu stratēģija. Tāds nebija plāns. Pēc zaudētiem vārtiem futbolisti izskatījās satriekti. Zuda pārliecība par saviem spēkiem, ko atgūt tā arī neizdevās. Tā nedrīkst notikt. Trīs neiesistas pendeles — tur pat nav ko komentēt. Pendelēm nevar speciāli sagatavoties un to arī nedarījām. Vārtsarga vājas vietas jāizmanto spēles laikā. Nepatīkami ir zaudēt, taču komandai tas ātri un vīrišķīgi jāpārdzīvo.