Spēles rezultātu trešajā minūtē ar 11 metru soda sitienu atklāja Nīderlandes izlases kapteinis Robins van Pērsijs, bet 17.minūtē pēc pretinieku aizsarga kļūdas rezultātu uz tablo dubultoja Deilijs Blinds. Savukārt pamatlaika kompensācijas laikā trešos vārtus Nīderlandes labā guva Džeordžino Vijnaldums.
Jau mača otrajā minūtē Nīderlandes izlases uzbrucējs van Pērsijs ar teicamu piespēli izvirzīja Arjēnu Robenu vienatnē pret sāncenšu vārtsargu, taču brazīliešu aizsargs Tjagu Silva neatļauti kavēja reaktīvo pussargu, kā rezultātā tiesnesis nozīmēja 11 metru soda sitienu, ko precīzi realizēja van Pērsijs. Zīmīgi, ka par pēdējās cerības sodu Silva saņēma vien dzelteno kartiņu, lai gan mača galvenais tiesnesis pamatoti varēja futbolistu arī noraidīt. Pēcāk abas izlases spēlēja visai atklātu un uzbrūkošu futbolu, bet devītajā minūtē dzelteno kartiņu par pretinieka turēšanu saņēma Robens. Spēles 17.minūtē Nīderlande rezultātu uz tablo dubultoja, kad pēc brazīliešu aizsarga Davida Luiša kļūdas precīzi no soda laukuma vidus sita Blinds, gūstot savus pirmos vārtus izlases rindās.
Spēles 21.minūtē lielisku individuālo meistarību laukumā apliecināja Brazīlijas pussargs Oskars, apvadot vairākus pretinieku spēlētājus, bet uzbrukumu noslēdzot ar bīstamu sitienu no distances. Turpmākajās puslaika minūtēs Nīderlandes izlase spēles grožus pārņēma savās rokās, veidojot daudz bīstamākus un regulārākus uzbrukumus. 38.minūtē pēc Brazīlijas izlases standartsituācijas deficītu uz tablo nespēja samazināt Luišs, kurš tikai nedaudz neaizsniedzās līdz bumbai, lai raidītu to pustukšos vārtos. Brīdi vēlāk galvas savainojumā iedzīvojās pieredzējušais nīderlandietis Dirks Kujts, cīņu gan spējot turpināt. Tikmēr 41.minūtē bīstamu van Pērsijs sitienu vien ar pūlēm tvēra Brazīlijas vārtsargs Žūliu Sēzars.
Otro puslaiku daudz aktīvāk iesāka turnīra saimniece Brazīlija, tomēr tieši Nīderlande izveidoja labākas vārtu gūšanas iespējas. 54.minūtē dzelteno kartiņu par rupju izklupienu pret van Pērsiju saņēma uz maiņu nākušais Fernandinju. Sešas minūtes vēlāk Brazīlijas pussargs Ramirešs nokļuva labā sitiena pozīcijā, tomēr bumba lidoja gar pašu pretinieku vārtu stabu. Pēcāk brazīlieši turpināja aktīvi presingot sāncenšus. 63.minūtē Luišs izpildīja spēcīgu tiešo brīvsitienu, Jasperam Sīlesenam bumbu ar pūlēm savaldot. Pēc četrām minūtēm Oskars pēc kontakta ar pretinieku krita Nīderlandes soda laukumā, taču tiesnesis nenozīmēja 11 metru soda sitienu, lai gan video atkārtojums parādīja, ka noteikumi pret pussargu tika pārkāpti.
Spēles 75.minūtē bīstami no asa leņķa sita uz maiņu nākušais Brazīlijas uzbrucējs Halks. Mača atlikušajā laikā Brazīlija uzsāka pamatīgu ofensīvu Nīderlandes vārtu tuvumā, tomēr allaž lieliski darbojās nīderlandiešu aizsargi. 82.minūtē brazīliešu soda laukumā tika pārkāpti noteikumi pret Robenu, taču spēles arbitra svilpe klusēja. Pamatlaika noslēgumā Nīderlande guva trešos vārtus cīņā, precīzs no vārtu priekšas bija Vijnaldums, kurš pielika punktu mājinieku cerībām uz bronzas medaļām.
Šajā spēlē Brazīlijas izlasei nevarēja palīdzēt līderis Neimars, kurš iedzīvojies muguras savainojumā. Tomēr sastāvā pēc viena mača izlaišanas atgriezās kapteinis Silva. Tikmēr Nīderlandes izlases rindas savainojuma dēļ nevarēja pārstāvēt Veslijs Snaijders.
Šī bija otrā reize vēsturē, kad Nīderlande cīnījās par trešo vietu finālturnīrā. Pirmo reizi tas risinājās 1998.gadā Francijā, kad nīderlandieši piekāpās Horvātijai.
Tikmēr Brazīlija par bronzas medaļām tagad spēkojusies jau četras reizes, 1938. un 1978.gadā brazīlieši pie tām tika, bet 1974.gadā tie atzina Polijas valstsvienības pārākumu.
Abas izlases savā starpā kopā tikušās 12 reizes, no kurām piecas Pasaules kausa izcīņā. Četrus panākumus izcīnījusi Eiropas izlase, bet trīs - Brazīlija. Tikmēr piecos gadījumos mačs noslēdzās neizšķirti.
Kā zināms, sacensību pusfinālā Brazīlija visai negaidīti ar 1:7 piekāpās Vācijai, bet Nīderlande 11 metru pēcspēles sitienos atzina Argentīnas pārākumu.
Apakšgrupu turnīrā Brazīlija trīs mačos tika pie septiņiem punktiem, kas to A grupas kopvērtējumā, pateicoties labākai vārtu attiecībai, ierindoja pirmajā vietā, apsteidzot Meksiku. Vēlāk astotdaļfinālā brazīlieši vien ar lielām pūlēm pēcspēles 11 metru sitienu sērijā ar 2:1 apspēlēja Čīli, bet ceturtdaļfinālā ar 2:1 pieveica arī Kolumbiju.
Brazīlija ir piedalījusies visos Pasaules kausa finālturnīros, uzvarējusi 1958., 1962., 1970., 1994. un 2002.gadā.
Tikmēr Nīderlande apakšgrupu turnīrā spēlēja ļoti pārliecinoši, izcīnot trīs uzvaras, turklāt tai skaitā ar 5:1 pārspējot nu jau pasaules čempiones pilnvaras nolikušo Spāniju. Nīderlande ar deviņiem izcīnītiem punktiem ieņēma pirmo vietu B apakšgrupā. Astotdaļfinālā Nīderlande ar 2:1 uzvarēja Meksiku, bet ceturtdaļfinālā, pateicoties taktiskai vārtsargu maiņai, pēcspēles sitienu sērijā pārspēja lielākos pārsteigumus sagādājušo Kostariku.
Nīderlande pirms četriem gadiem DĀR trešo reizi vēsturē ierindojās otrajā vietā, bet līdz pusfinālam vēl bija tikusi vien 1998.gadā.
Pasaules kausa izcīņa ilgs līdz svētdienai, kad finālā spēkus mēros Vācijas un Argentīnas izlases.
Pasaules kausa izcīņas futbolā astotdaļfinālam kvalificējās sešas Eiropas un piecas Dienvidamerikas komandas, bet grupu turnīru nepārvarēja neviena Āzijas vienība.
Valstsvienības bija sadalītas astoņās apakšgrupās, pa četrām izlasēm katrā. Visas turnīra dalībnieces aizvadīja trīs grupas spēles. Tālāk katras grupas divas labākās komandas turpina cīņu izslēgšanas fāzē, kur sākotnēji nonāks 16 valstis, sadaloties astoņos pāros. Turpinājumā katrā izslēgšanās kārtā izlašu skaits saruks uz pusi, līdz finālā iekļūs divas spēcīgākās turnīra dalībnieces.
Brazīlijai ticis gods finālturnīru rīkot otro reizi. Iepriekš 1950.gada turnīrā mājinieki aizspēlējās līdz pat finālam, kurā negaidīti atzina Urugvajas valstsvienības pārākumu. Pasaules kauss pirmo reizi kopš 1978.gada un sesto reizi kopumā tiek rīkots Dienvidamerikā.
Pasaules kausa izcīņa Brazīlijā pārliecinoši kļuvusi par dārgāko vēsturē, kas radījis dažādu sajūtu kontrastu valsts iedzīvotājos. Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) un Brazīlijas varasiestādes kopā turnīram iztērējušas aptuveni 14 līdz 16 miljardus ASV dolāru (desmit līdz 11 miljardus eiro), kas ir aptuveni četras reizes vairāk nekā izmaksas 2010.gada Pasaules kausā Dienvidāfrikas Republikā.
Brazīlijā pirmo reizi Pasaules kausa finālturnīru vēsturē tiek izmantota vārtu līnijas tehnoloģija, kas strīdīgās situācijās precīzi ļauj noteikt, vai bumba pilnībā šķērsojusi vārtu līniju.
Pirmo reizi kopš 1950.gada finālturnīrā debitējusi tikai viena izlase - Bosnija un Hercegovina.
Visvairāk reižu Pasaules kausa vēsturē triumfējusi Brazīlijas izlase, kas spējusi kausu pacelt piecas reizes, četras reizes uzvarējusi Itālija, bet trīs - Vācija. Tikmēr Argentīnai un Urugvajai tas izdevies divos gadījumos, bet pa reizei prestižajās sacensībās uzvarējusi arī Anglija, Francija un Spānija, kas ir pašreizējā kausa īpašniece. Tāpat Brazīlija ir vienīgā valstsvienība, kas piedalījusies pilnīgi visos 20 finālturnīros, 18 reizes laukumā devušās Itālijas un Vācijas izlases, bet Argentīna - 16.
Pirms četriem gadiem DĀR čempionu titulu izcīnīja Spānija, kas finālā ar 1:0 papildlaikā uzvarēja Nīderlandi. Savukārt trešo vietu otrajā turnīrā pēc kārtas izcīnīja Vācija.
Nīderlandes izlases sastāvs: Jaspers Sīlesens (Mišels Vorms, 90.min.), Rons Vlārs, Stefans de Vrijs, Deilijs Blinds, Bruno Martins Indi (Darils Janmāts, 70.min.), Robins van Pērsijs, Džonatans de Guzmans, Arjēns Robens, Jordijs Klasi (Joels Veltmans, 90.min.), Dirks Kujts, Džeordžino Vijnaldums.
Brazīlijas izlases sastāvs: Žūliu Sēzars, Davids Luišs, Tjagu Silva, Maksvels, Maikons, Paulinju (Hernanešs, 56.min.), Oskars, Luišs Gustavo (Fernandinju, 45.min.), Ramirešs (Halks, 73.min.), Viljans, Žo.