Kaspars grib būt aktīvs līdzstrādnieks, nevis pasīvs vērotājs, tāpēc mērķi klubā un arī valstsvienībā runā paši par sevi — aizkļūt līdz Premjerlīgai un izcīnīt tiesības piedalīties pasaules un/vai Eiropas čempionātā. Kā patīk dzīve Londonā un spēlēšana klubā Queens Park Rangers?
Labi. Nevar salīdzināt ar iepriekšējo klubu, sākot ar tā organizāciju
un beidzot ar mērķiem. Var teikt, ja šosezon neiekļūsim Anglijas
Premjerlīgā, sezona nebūs izdevusies.
Intervijā Anglijas medijiem sacīji, ka sapnis ir spēlēt Anglijas
Premjerlīgā un tici, ka tas izdosies ar jauno komandu. No kurienes šāda
pārliecība?
Klubā notiek viss, lai šis mērķis tiktu sasniegts. Ir ambiciozi saimnieki, kas neslēpj, ka Premjerlīgā jāiekļūst jau šosezon. Šādam mērķim ir pamats, jo ir attiecīga līmeņa spēlētāji.
Kāda ir konkurence uz vietu sastāvā?
Esam četri centra aizsargi. Trenera mērķis ir panākt, lai uz katru pozīciju laukumā būtu divi konkurētspējīgi spēlētāji.
Kad līgums kabatā, vari atklāt, kādi vēl bija piedāvājumi?
Bija daudz piedāvājumu no Anglijas otrās spēcīgākās līgas Championship
klubiem: Burnley, Preston, Watford, Norwich City, Cardiff City… Par
citiem čempionātiem, izņemot Anglijas, nemaz neinteresējos. Esmu
pielāgojies Championship.
Latvijas izlasei sākas Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrs. Kāda ir pēdējā mācība, kas gūta pēc zaudējuma Rumānijai?
Aizvadījām diezgan labu spēli. Diemžēl zaudējām. Iespējams, par lielu bija respekts, neticējām, ka varam ar rumāņiem tik veiksmīgi spēlēt.
Kāpēc Latvijas izlase ar zināmu regularitāti cienīgi spēlē pret rangā augstākstāvošām izlasēm, taču zaudē?
Iespējams, trūkst ticības saviem spēkiem. Taču esam guvuši mācību, ka varam labi spēlēt.
Patlaban ir virkne traumētu spēlētāju — Ivanovs, Rubins, Višņakovs… Kā tas iespaidos komandu?
Ivanovs ir pamatsastāva spēlētājs. Pietrūks arī Rubina. Mums jau nav tik daudz futbolistu. Katra spēlētāja trūkums ir mīnuss, taču neaizstājamu nav. Vai no visām pozīcijām — spēlētājiem, treneriem, Futbola federācijas — paveikts viss, lai Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijai sagatavotos pēc iespējas labāk?
Noteikti! Šogad bijušas piecas spēles. Citiem nav vairāk. Par treniņapstākļiem arī nevar sūdzēties.
Tie ir labāki nekā Londonā?
Jā. Izlasē ir lielisks kolektīvs. Visi ir gatavi sisties par kopīgu mērķi.
Kas ir avots lieliskajai gaisotnei?
To radām paši. Daudzi ir kopā spēlējuši klubos, jauniešu izlasēs. Cits citu labi pazīstam. Visi ar lielāko prieku dodas uz izlasi, satiek cits citu. Ir savādāk, nekā man stāstīja komandas biedrs no Īrijas: "Ja nelaiž laukumā, labāk nemaz nebraucu." Mums tā nav.
Kādiem uzdevumiem esat gatavi?
Visaugstākajiem! Grupa mums nav vāja, bet tajā nav arī izteikti spēcīgu
izlašu. Daudziem spēlētājiem šī būs pēdējā iespēja tikt uz lielo
turnīru.
Kāds patlaban ir izlases izejas punkts? Vai esam komanda no pastarīšu pulka, vai tomēr tāda, kura var runāt par pretendēšanu uz vietu finālturnīrā?
Nepiederam ne pie vienas, ne otras grupas. Mūs respektē. Ar mums nespēlē kā ar pundurvalstiņu, taču arī ne kā ar pretendentu uz finālturnīru.
Kā salīdzinātu savu noskaņojumu teju pirms gada un šobrīd?
Kad notika izloze, sevi par reālu izlases futbolistu vēl nevarēju saukt. Tagad noskaņojums tāds, ka varētu spēlēt lielāku lomu izlasē. Ar nepacietību gaidu cikla sākumu, lai apliecinātu, ka četras uzvaras šogad nav izcīnītas tāpat vien.
Vai motivācija atkārtot 2004.gada panākumu var radīt brīnumus?
Jābūt gataviem vēl kādam brīnumam. Izlasei cits mērķis kā finālturnīrs nevar būt.
Kā vērtē 18 spēles izlasē? Kādas varētu būt nākamās 18?
Pa kalniem un lejām. Sākums bija pasmags, taču tagad esmu ticis līdz reālam kandidātam iziet pamatsastāvā. Turpmāk gribas iet tikai uz augšu.
Vai izjūti konkurenci?
Noteikti. Ir pieredzējušais Igors Stepanovs, ir Deniss Ivanovs, kurš ir
augstas klases spēlētājs. Spēlē ar Rumāniju debitēja Igors Savčenkovs
un Roberts Mežeckis.
Māris Verpakovskis atzinis, ka mērķis izlasē ir gūt vismaz 30 vārtu. Kāds ir tev?
Tikt uz finālturnīru. 30 vārtu nevaru solīt, bet vēl vismaz vienus gribētos gūt.
Mūsu spēlētāji atpaliek meistarībā no grieķiem, šveiciešiem, ebrejiem. Kā apspēlēt Seitaridi, Senderosu, Benajunu?
Ar cīņas sparu, pašatdevi, kolektīvo garu. Mums ir mīnusi. Neesam tik tehniski kā grieķi, taču visus mīnusus var novērst, ja būsim saliedēti. Arī mums ir pietiekami daudz ātru un tehnisku futbolistu.