Latvijas futbolisti neiztur konkurenci un atgriežas

"Tu esi labs futbolists, treniņos atstāji labu iespaidu, taču mēs meklējam nedaudz citādu spēlētāju," šādus un līdzīgus vārdus Latvijas futbolisti, meklējot darbu ārzemēs, dzird biežāk nekā iepriecinošo: "Gribam tevi redzēt komandā, parakstām līgumu!" Ir pagājuši laiki, kad pieprasīti bija Marians Pahars, Igors Stepanovs, Andrejs Štolcers un citi Latvijas futbolisti.

Līdzvērtīgi pēcteči nav pieteikušies. Janvāra beigās noslēgsies spēlētāju pārejām atvēlētais laiks (tas neattiecas uz spēlētājiem, kurus nesaista līgums), taču Latvijas vārds Eiropā tiek locīts gaužām klusi. Kaut arī visai prāvs futbolistu pulciņš janvārī krustu šķērsu izbraukājis Eirāziju. Arī virkne valstsvienības kandidātu.

Taču liktenim labpaticis uzsmaidīt tiem, kuri izlases durvis nav vēruši. Aizsargs Pāvels Mihadjuks (28 gadi) jau debitējis Skotijas premjerlīgā un sestdien pierakstījās vārtu guvēju sarastā. Bulgārijā pie līguma ar vienu no spēcīgākajiem klubiem Varnas Cherno More ticis Staņislavs Pihockis (20). Tiesa, līgums kabatā ne vienmēr ir veiksmes rādītājs. Vairāk regulāra spēļu prakse, gūti vārti un acīmredzams progress sniegumā.

Tikmēr krietni lielākam pulkam nācies samierināties ar atteikumu. Piemēram, Anglijā neizdevās nostiprināties Aleksandram Cauņam (Sunderland, Blackburn Rovers), Denisam Ivanovam (Norwich City) un Andrejam Perepļotkinam (lauza līgumu ar Derby County). Skotijā nepalika Vladimirs Koļesņičenko (Inverness), Andrejs Pavlovs (Kilmarnock), Aleksandrs Solovjovs (Ross County) un Aleksejs Višņakovs (Aberdeen, arī Belgradas Partizan Serbijā). Azerbaidžānā neveicās Kristapam Grebim (Neftci) un Artūram Silagailim (Qarabagh), Rumānijā — Denisam Romanovam (lauza līgumu ar Bukarestes Dinamo). Šo sarakstu varētu turpināt.

Protams, katram konkrētajam piemēram ir savs stāsts. Nav tiesa, ka visi zaudēja tikai (ne)konkurētspējas dēļ. Dažs izkrita traumas dēļ, citam saimnieki "pārskrūvēja" cenu.

Pēdējam spilgts piemērs ir pussargs Aleksandrs Cauņa (21). Veiksme nebija viņa sabiedrotā, jo, atrādoties premjerlīgas klubos, tos tobrīd pameta galvenie treneri, kas nebija skopojušies ar labām atsauksmēm. Ja vien Skonto nolaistu cenu (figurēja skaitlis pat ar sešām nullēm!), droši vien Cauņa jau būtu pārdots. Protams, nopelnīt grib katrs, īpaši tad, ja runa ir par tik talantīgu puisi.

Taču rezultāts ir bēdīgs. Cauņa patlaban Rīgas Skonto sastāvā atgriezies vairāk saguris, nekā atpūties, turklāt guvis savainojumu. Un diezin vai arī labā omā. Citi cītīgi krāj spēkus sezonai, tāpēc atkal būs jāiedzen. Varbūt vērts atgriezties pie paša atziņām, ka vispirms jākļūst par līderi šeit! Visiem būtu arī jāatbild uz jautājumiem par savu konkurētspēju Eiropā un cik lietderīgi fiziskā neformā braukt, lai atrādītos!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Latvijas futbola leģionāri

Maksims Daņilovs – Qizilqum Zarafshon, Uzbekistāna (Augstākā līga)
Kaspars Gorkšs – QPR, Anglija (Championship)
Pāvels Mihadjuks – Inverness, Skotija (Premjerlīga)
Viktors Morozs – Sofijas CSKA, Bulgārija (A PFG)
Juris Laizāns – Jaroslavļas Shinnik, Krievija (1.līga)
Andrejs Rubins – Baku Inter, Azerbaidžāna (Premjerlīga)
Māris Smirnovs – Gornik Zabrze, Polija (Ekstraklasa)
Māris Verpakovskis – Celta de Vigo, Spānija (Segunda Division)

*Nav minēti zemākās līgās spēlējošie

Viedokļi

Pols Ešvorts, Skonto treneris
“Latvijā nav slikti futbolisti, taču viņi nav arī labāki par tiem, kuri jau ir komandu rīcībā, tāpēc ārzemēs nostiprināties neizdodas. Piemēram, Aleksejs Višņakovs, kurš arī braucis atrādīties, ir labs malējais pussargs. Nav tiesa, ka viņš nebūtu spējīgs spēlēt citur. Aģentu loma līdzinās nullei. Viss ir atkarīgs no paša futbolista spējām.”

Andrejs Rubins, Latvijas izlases pussargs
“Mūsējie tur nav tik vajadzīgi. Pieraduši, ka ir labi Latvijas līmenī, bet, kad aizbrauc uz ārzemēm, priekšā visi tikpat spēcīgi. Un nezina, ko darīt, jo neesi labāks. Dažkārt pietrūkst veiksmes. Taču, ja esi labs, paņems tāpat. Neatzīstu braukāšanu — vai nu esi, vai neesi vajadzīgs, un punkts. Runājot par aģentiem, labs spēlētājs klubu atradīs bez braukšanas. Tikpat labi es arī varu sarunāt iespēju atrādīties...”

Juris Gorkšs, FK Auda prezidents
“Lielākajai daļai liekas, ka, aizbraucot atrādīties, vien viss jau ir noticis. Taču patiesībā tas ir tikai sākums, grūtākais vēl priekšā. Jebkurā valstī ir tūkstošiem tādu spēlētāju kā Latvijā. Aizbrauc un turpina spēlēt tādā pašā līmenī un ar tādu pašu attieksmi. Iejusties citā klubā, kur nevienu nepazīsti, nav vienkārši. Latvijā ne par ko nav jādomā. Klubs visu izdara. Ārzemēs tev ir alga! Viss pārējais tavās rokās. Neviens nekontrolē. Mūsu futbolisti tam nav gatavi.”

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!