Latvijas futbolisti neiztur konkurenci un atgriežas

Maksims Daņilovs – Qizilqum Zarafshon, Uzbekistāna (Augstākā līga)
Kaspars Gorkšs – QPR, Anglija (Championship)
Pāvels Mihadjuks – Inverness, Skotija (Premjerlīga)
Viktors Morozs – Sofijas CSKA, Bulgārija (A PFG)
Juris Laizāns – Jaroslavļas Shinnik, Krievija (1.līga)
Andrejs Rubins – Baku Inter, Azerbaidžāna (Premjerlīga)
Māris Smirnovs – Gornik Zabrze, Polija (Ekstraklasa)
Māris Verpakovskis – Celta de Vigo, Spānija (Segunda Division)

*Nav minēti zemākās līgās spēlējošie

Pols Ešvorts, Skonto treneris
“Latvijā nav slikti futbolisti, taču viņi nav arī labāki par tiem, kuri jau ir komandu rīcībā, tāpēc ārzemēs nostiprināties neizdodas. Piemēram, Aleksejs Višņakovs, kurš arī braucis atrādīties, ir labs malējais pussargs. Nav tiesa, ka viņš nebūtu spējīgs spēlēt citur. Aģentu loma līdzinās nullei. Viss ir atkarīgs no paša futbolista spējām.”

Andrejs Rubins, Latvijas izlases pussargs
“Mūsējie tur nav tik vajadzīgi. Pieraduši, ka ir labi Latvijas līmenī, bet, kad aizbrauc uz ārzemēm, priekšā visi tikpat spēcīgi. Un nezina, ko darīt, jo neesi labāks. Dažkārt pietrūkst veiksmes. Taču, ja esi labs, paņems tāpat. Neatzīstu braukāšanu — vai nu esi, vai neesi vajadzīgs, un punkts. Runājot par aģentiem, labs spēlētājs klubu atradīs bez braukšanas. Tikpat labi es arī varu sarunāt iespēju atrādīties...”

Juris Gorkšs, FK Auda prezidents
“Lielākajai daļai liekas, ka, aizbraucot atrādīties, vien viss jau ir noticis. Taču patiesībā tas ir tikai sākums, grūtākais vēl priekšā. Jebkurā valstī ir tūkstošiem tādu spēlētāju kā Latvijā. Aizbrauc un turpina spēlēt tādā pašā līmenī un ar tādu pašu attieksmi. Iejusties citā klubā, kur nevienu nepazīsti, nav vienkārši. Latvijā ne par ko nav jādomā. Klubs visu izdara. Ārzemēs tev ir alga! Viss pārējais tavās rokās. Neviens nekontrolē. Mūsu futbolisti tam nav gatavi.”