Pēc neskaitāmām grūtībām novembra beigās noslēgusies Latvijas futbola virslīgas sezona. Pēdējās divās kārtās daļai komandu bija sarežģīti sameklēt 11 futbolistus, piemēram, čempione Riga noslēdzošo čempionāta spēli pret Ventspili izlēma neaizvadīt.
Noslēguma kārtā vienīgā intriga bija cīņā par neizkrišanu no elites. Lejasgala komandas Metta un Tukums 2000 šķīra divi punkti. Jurģa Kalna vadītajiem tukumniekiem bija jāpaveic brīnums – jāuzvar vicelīderis RFS, lai debijas sezonā nepaliktu pēdējā vietā augstākajā līgā. Tukums 2000 futbolisti bija noskaņojušies varoņdarbam, rīdziniekus glāba pat vārtu pārliktnis, tomēr iespēju iegāza realizācija, un beigās 0:2 zaudējums. Metta saglabāja vietu augstākajā līgā, turklāt šogad nebūs jāaizvada pārspēles, jo tās atcēla. Tukuma 2000 vietu virslīgā nākamsezon vajadzētu ieņemt 1. līgas čempionam Daugavpils Lokomotiv. Komandai gan nav savas jauniešu akadēmijas, kas nepieciešams, lai spēlētu virslīgā, tāpēc, ļoti iespējams, tā varētu pārcelties uz Rīgu.
Virslīgas labākā vārtu guvēja titulu pēdējā kārtā no Nemaņas Belakoviča rokām izrāva Liepājas uzbrucējs Dodo. 33 gadus vecais brazīlietis pret pamatīgi novājināto Jelgavu guva četrus vārtus! Jelgavniekiem bija tik lielas grūtības nokomplektēt sastāvu, ka rezervistu sarakstā tika iekļauts komandas galvenais treneris Dāvis Caune. Pieteikumā bija arī trenera asistents Aleksandrs Cauņa un Raivis Hščanovičs, kurš laukumā devās 63. minūtē, lai gan jau pāris gadu kā spēlētāja karjeru ir beidzis. Liepājas uzbrukums saplosīja Jelgavas aizsardzību, liepājniekiem svinot graujošu 7:0 uzvaru.
Dodo sezonu noslēdza ar 18 vārtu guvumiem. Tuvākajiem sekotājiem Tolu Arokodarem, kurš kādu laiku spēlē Vācijas bundeslīgā, un Spartaka līderim Nemaņam Belakovičam pa 15 precīziem sitieniem. Ceturtais rezultatīvākais ar 12 vārtiem bija Riga snaiperis Kulē Mbombo, kamēr no latviešiem visvairāk reižu izcēlās Metta audzēknis Raimonds Krollis, kuram 28. oktobrī apritēja 19 gadu. Nākamie rezultatīvākie no pašmāju spēlētājiem bija Liepājas līderis Artūrs Karašausks, kurš 20 spēlēs izcēlās ar deviņiem vārtiem un deviņām rezultatīvām piespēlēm. Tikmēr Ventspilī astoņi rezultatīvi sitieni padevās Kasparam Svārupam. Bieži uz maiņu nākušais Ēriks Punculs Valmieras sastāvā guva septiņus vārtus, bet tikpat rezultatīvi ar krietni mazāku spēļu skaitu bija gan Daugavpilī veiksmīgi Činonso Oforu aizstājošais Marko Regža, gan no Norvēģijas pārnākušais RFS uzbrukuma dvēsele Jānis Ikaunieks.
Šosezon arī pirmoreiz tika ieviests jaunais leģionāru (8+3) limits, kas nozīmē, ka uz laukuma vienas komandas sastāvā vienmēr jābūt vismaz trim pašmāju klubu akadēmijās izaugušajiem spēlētājiem. Tādējādi latviešu spēlētājiem bija krietni vairāk jācīnās par vietu virslīgas komandā, jo krietni pieauga leģionāru skaits. Vairāki laba kalibra latviešu futbolisti pat noslēdza karjeru, jo nesaņēma kāroto piedāvājumu. Bieži vien spēļu laikā varēja novērot, ka laukumā 16 no 22 ir ārvalstu futbolisti. Parasti latvieši bija aizsardzības līnijā vai vārtsarga postenī, kamēr uzbrūkošajās pozīcijās spēlēja leģionāri. Tas atspoguļojās arī Latvijas izlases spēlēs, kur vārtu gūšana sagādāja lielas zobu sāpes, jo vietējā līgā spēcīgākajos klubos reti kurš spēlē uzbrukumā, kamēr ārzemēs spēlējošo Latvijas futbolistu kvalitātes nav krietni augstākas.
Lai gan sezona šoreiz sākās tikai jūnija vidū, trīs apļu turnīru izdevās aizvadīt. Sākotnēji bija paredzētas pat 36 spēles, bet pandēmijas saīsinātā kalendāra dēļ tik tikko izdevās izspēlēt 27 spēļu kārtas. Pēdējo maču laikā pat sāka snigt sniegs. Sezona viennozīmīgi attaisnoja cerības, komandām bieži vien spēlējot kvalitatīvu un skatāmu futbolu. Nākamā būs 30. sezona kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, un virslīga būs krietni labāk sagatavojusies, lai pilnvērtīgi aizvadītu visas spēles, ja Covid-19 pandēmija vēl nebūs atkāpusies.
"Kad sākās Covid-19 pandēmija, neviens nesaprata, vai sezona vispār notiks. Katrs trenējās, kā varēja. Pēdējās divas kārtas bija nesaprotamas, bet, ja izspēlējām, tad tās bija vajadzīgas. Lielāko daļu čempionāta bija kvalitatīvs futbols. Saspringums pazuda, kad daļa komandu sasniedza savu mērķi un saprata, ka augstāk netiks, tāpēc centās tikt vaļā no futbolistiem. Lai gan Liepāja uzvarēja kausā un nodrošināja ceļazīmi, manuprāt, piektā vieta virslīgas tabulā ir nedaudz par zemu. Tomēr viņi izpildīja uzdevumu tikt eirokausos. Lai gan Liepājai čempionāta sākums bija pagalam neveiksmīgs, ar darbu un leģionāru piesaisti izdevās panākt vēlamo. Valmiera visas sezonas garumā spēlēja ar domu, ka pret favorītiem galvenais ir nezaudēt, der arī neizšķirts, bet akcentu lika uz lejasgala komandu apspēlēšanu, kas atmaksājās," šo sezonu komentē futbola speciālists un bijušais spēlētājs Viktors Dobrecovs.
Tikmēr virslīgas izpilddirektors Ainārs Dakša norāda, ka sezona attaisnoja liktās cerības un bija pietiekami spraiga. "Kad mēs 15. jūnijā iesākām, jau tad redzējām, ka tas ir pēdējais brīdis, lai sabalansēti aizvadītu trīs apļu turnīru. Kaimiņvalstīs futbola līgas atsākās divas nedēļas agrāk. Tagad varēja redzēt, ka tās pāris nedēļas jūnijā bija svarīgas, lai čempionātu bez tādiem pārdzīvojumiem noslēgtu. Pēdējās kārtas pēc izlašu loga bija ļoti smagas. Atskatoties uz sarežģīto ceļu, ko veica gan virslīga, gan Latvijas Futbola federācija, šī sezona viennozīmīgi ir vērtējama kā sekmīga. Cerams, nākamajā gadā varēsim atgriezties ierastajā laikā un ar skatītājiem tribīnēs. Galvenais nākamajā sezonā būtu saglabāt klubu sastāvu un lai to apstākļi nepasliktinātos. Pēdējos gados klubu rocība ir augusi."
"Potenciāla un rezultāta attiecībā lielo lozi izvilka Valmiera, kas bija neticami stabila pret tiešajām konkurentēm un pārliecinoši ieguva bronzu pat ar otro jaunāko sastāvu un trešo mazāko bumbas kontroli. Toties pretstats potenciāla realizācijas ziņā bija Spartaks, kas galotnēs atstāja 12 punktus un vasaras futbolā bija, kā minimums, četrinieka komanda. Šie klubi arī lieliski parādīja virzienu, kādā, izskatās, virslīga jaunā leģionāru limita apstākļos dosies tuvākajos gados – izteikti jauni sastāvi ar maz pieredzējušiem afrikāņiem ar cerību laimēt transfēru loterijā. Jautra un neprognozējama sezona, kurā gan gribējās drusku lielāku intrigu par titulu – Riga bija tik izcila, ka RFS pat ar 81% punktu, kas lielajās līgās dotu iespaidīgus 93 punktus, zeltam nemaz lāgā nepietuvojās," savu viedokli pauž portāla sportacentrs.com žurnālists Agris Suveizda.
Diena vērtē futbola klubu paveikto
Riga FC 5 no 5
1. vieta virslīgā, ceturtdaļfināls Latvijas kausā, 1. kārta ČL kvalifikācijā (0:2 pret Maccabi Tel Aviv), 3. kārta EL kvalifikācijā (1:0 pret Tre Fiori; 0:1 pret Celtic)
Treneri: Oļegs Kononovs (Krievija), Mihails Koņevs
Līderi: Roberts Ozols, Herdi Prenga (Albānija), Stefans Paničs (Serbija), Felipe Brizola (Brazīlija)
Īsumā: labāku sezonu vietējā čempionātā grūti iedomāties. Ja neskaita pēdējās divas kārtas, kas jau bija formalitāte, tad Riga demonstrēja vēsturiski izcilu sniegumu. Līdz 25. kārtai bilance bija teju nevainojama – 23 uzvaras un tikai divi zaudējumi. Tik augsts uzvaru procents bija vienīgi Skonto labākajās sezonās. Personisku iemeslu dēļ komandu sezonas vidū atstāja krievu speciālists Oļegs Kononovs, kura ierašanās izraisīja milzu ažiotāžu Krievijas medijos. Cita iesākto jau atkal pabeidza Mihails Koņevs, aizvedot klubu līdz trešajam virslīgas titulam pēc kārtas.
RFS 4 no 5
2. vieta virslīgā, pusfināls Latvijas kausā, 1. kārta EL kvalifikācijā (0:1 pret Partizan)
Treneris: Viktors Morozs
Līderi: Emersons (Brazīlija), Tomislavs Šāričs (Horvātija), Žiga Lipuščeks (Slovēnija), Jānis Ikaunieks, Roberts Savaļņieks, Darko Lemajičs (Serbija)
Īsumā: vienīgie, kas spēja izrādīt pretestību Riga pārspēkam. Lai gan budžets nebija tik liels kā pagājušogad, tomēr, pateicoties veiksmīgai spēlētāju izvēlei, izdevās demonstrēt augstvērtīgu sniegumu. Desmitniekā tika trāpīts ar Emersonu, ar uzviju atmaksājās Činonso Ofora iegāde vasarā no Daugavpils. Nigērieti iekāroja otrpus okeānam MLS klubs Čikāgas Fire, kas galdā lika teju miljonu eiro. Kopumā grūti izcelt kādu līderi, tomēr jāuzteic uzbrukums, kas sezonas gaitā tika pastiprināts ar Jāni Ikaunieku un Oforu.
Valmiera 5 no 5
3. vieta virslīgā, pusfināls Latvijas kausā, 1. kārta EL kvalifikācijā (0:3 pret Lech Poznan)
Treneris: Tamazs Pertija (Gruzija)
Līderi: Tolu Arokodare (Nigērija), Džibrils Gejs (Senegāla), Krišs Kārkliņš, Alvis Jaunzems
Īsumā: lai gan sezonas laikā spēlētāji sarīkoja dumpi uz Valmieras klāja, gads izdevās teju izcils. Pirmoreiz kluba vēsturē izcīnītas godalgas virslīgā, kas ir likumsakarīgi, jo komanda demonstrēja stabilu sniegumu visas sezonas garumā. Lielākais notikums bija Nigērijas talanta Tolu Arokodares pārdošana Vācijas bundeslīgas klubam Koln. Tolu šobrīd ir izīrēts par 550 tūkstošiem ar tiesībām nopirkt, tomēr tā ir formalitāte. Valmiera no šī transfēra varētu saņemt ap 2,85 miljoniem eiro, kā arī 15% no nākamās pārejas.
Ventspils 2 no 5
4. vieta virslīgā, fināls Latvijas kausā, 2. kārta EL kvalifikācijā (2:1 pret Dinamo-Auto; 1:5 pret Rosenborg)
Treneris: Viorels Frunze (Moldova)
Līderi: Lukass Vilela (Brazīlija), Jevgeņijs Kozlovs (Krievija), Daniils Ulimbaševs
Īsumā: neveiksmīga sezona, jo pirmoreiz kopš 1998. gada neizdevās kvalificēties eirokausiem un būtiska daļa no cerētajiem ienākumiem nākamgad ies secen. 4. vieta ir dalīts sliktākais sniegums virslīgā kluba pastāvēšanas vēsturē. Noteikti nepalīdzēja kluba īpašnieka Adlana Šišhanova iekļaušana Latvijas melnajā sarakstā.
Liepāja 3 no 5
5. vieta virslīgā, uzvara Latvijas kausā
Treneri: Andrejs Kaļiņins, Dmitrijs Mološs (Baltkrievija)
Līderi: Artūrs Karašausks, Raivis Jurkovskis, Mārtiņš Ķigurs, Dodo (Brazīlija)
Īsumā: vēl pirms pirmās spēles tika atlaists treneris Andrejs Kaļiņins. Sezonas sākums un vidusdaļa slikta, tomēr uzplaukums pēdējā trešdaļā ļāva izcīnīt uzvaru Latvijas kausā, tādējādi izcīnot ļoti vērtīgo ceļazīmi uz eirokausiem. Fantastisks noslēgums Dodo. Brazīlieša rēķinā virslīgā 18 vārti. Atdzimšanu Liepājā piedzīvoja Artūrs Karašausks, kurš vairākkārt gan nesavaldīja mēli, tomēr sniegumu demonstrēja labu.
Spartaks 3 no 5
6. vieta virslīgā, ceturtdaļfināls Latvijas kausā
Treneris: Aleksejs Jerjomenko (Somija)
Līderi: Nemaņa Belakovičs (Serbija), Lakijs Opara (Nigērija), Saminu Abdullāhi (Nigērija)
Īsumā: sportiski sezona nebija tik veiksmīga, tomēr nostartēja savu spēju robežās. Izcils sniegums Nemaņam Belakovičam, kurš alkst sasniegt jaunas virsotnes. Vasarā izdevās Gabrielu Šarpentjē aiztirgot uz Itālijas A sērijas klubu Genoa par apmēram pusotru miljonu eiro. Kopumā sastāvā ļoti daudz gados jaunu leģionāru.
Jelgava 2 no 5
7. vieta virslīgā, ceturtdaļfināls Latvijas kausā
Treneri: Oļegs Kubarevs (Baltkrievija), Dāvis Caune
Līderi: Ivo Minkevičs, Ingus Šlampe, Vladislavs Kurakins
Īsumā: neizteiksmīgs sniegums visas sezonas garumā. Mazrezultatīvākā komanda virslīgā, tikai 19 vārti 27 spēlēs. Pēc trenera maiņas sezonas otrajā pusē prom aizgāja liela daļa leģionāru.
Daugavpils 2 no 5
8. vieta virslīgā, astotdaļfināls Latvijas kausā
Treneris: Aleksandrs Gorškovs (Krievija)
Līderi: Činonso Ofors (Nigērija), Dāvids Idovu (Nigērija), Andrejs Kovaļovs, Marko Regža
Īsumā: pēc Činonso Ofora pārejas uz RFS krietni samazinājās vārtu birums, tomēr šo problēmu nedaudz atrisināja Marko Regža. Sastāva kvalitāti pabojāja Covid-19 krīze, bet iekrātie punkti čempionāta pirmajā daļā palīdzēja noturēties virslīgā.
Metta 2 no 5
9. vieta virslīgā, astotdaļfināls Latvijas kausā
Treneris: Andris Riherts
Līderi: Raimonds Krollis, Rihards Ozoliņš, Franklins (Brazīlija)
Īsuma: izdevās izvairīties no izkrišanas un ikgadējām pārspēlēm, kuras atcēla. Sezonas sākumā uzmirdzēja Raimonds Krollis. Komandas sastāvā liela daļa ir jauniešu akadēmijas audzēkņu, tomēr pāriet nākamajā līmenī vēl nav izdevies. Jābūt pacietīgiem.
Tukums 2000 2 no 5
10. vieta virslīgā, ceturtdaļfināls Latvijas kausā
Treneri: Mareks Zubs (Polija), Jurģis Kalns
Līderi: Ivans Baturins, Dāvis Strods, Emeka Bazils (Nigērija), Olabandžo Ogundži (Nigērija)
Īsumā: sākumā izsētie punkti būtu lieti noderējuši. Nepadevās līdz pašām beigām, tomēr izlieto neizdevās sasmelt. Covid-19 dēļ komandā neuzspēlēja vairāki leģionāri un Mareks Zubs tā arī nesāka trenēt, viņa lomu uzņemoties Jurģim Kalnam.