Aģentūra LETA jau ziņoja, ka LFF valde otrdien ārkārtas sēdē no amata atbrīvoja 62 gadus veco izlases galveno treneri Starkovu. Par trenera atstādināšanu balsoja seši LFF valdes locekļi, bet trīs bija pret speciālista atlaišanu.
"Daudzi nekomfortabli jutās izteikt viedokli pret Starkovu, ar kuru ilgstoši bijušas labas attiecības. Pēc diskusijām sapratām, ka vajadzīgs balsojums. Domāju, ka viņš cerēja uz valdes atbalstu. Diemžēl situācija ir šobrīd kritiska. Gan sabiedrības, gan preses attieksme pret izlasi ir sasniegusi kritisko punktu. Tas sākās jau Mariana Pahara periodā, kad tika piedzīvoti daudzi zaudējumi pēc kārtas. Dažas labas spēles ļoti ātri var mainīt sabiedrības viedokli," stāstīja Verpakovskis.
Pie Latvijas izlases stūres Starkovs trešo reizi karjerā stājās pērn aprīļa vidū, nomainot atlūgumu iesniegušo Paharu. Gada laikā viņa vadībā Latvijas izlase 11 spēlēs izcīnīja tikai vienu uzvaru, divus mačus nospēlēja neizšķirti, bet astoņās cīņās cieta zaudējumus.
"Starkova iecelšana amatā bija viņa pamešana zem vilciena. Situācija jau tobrīd bija nokaitēta un rezultāti bija slikti. Skaidrs, ka viņam bija ļoti grūti izmainīt situāciju. Ne prese, ne līdzjutēji nebija apmierināti ar viņa iecelšanu, jo bija grūti sagaidīt radikālas izmaiņas. Uzskatu, ka jau toreiz vajadzēja atrast kādu ārzemju speciālistu ar svaigu skatienu, kurš meklētu izeju no šis situācijas un rastu jaunu pieeju futbolistiem. Spēlētājiem būtu daudz lielāka motivācija un degsme spēlēt izlasē. Diemžēl negatīvā aura un kritika ar katru spēli palielinājās. Jāatzīst, ka viņi to bija arī pelnījuši, jo rezultāti bija slikti. Diemžēl kļūda tika pieļauta jau pirms gada," skaidroja Verpakovskis.
Nākamie mači Latvijas izlasei paredzēti jūnijā, kad gaidāmi dueļi Baltijas kausā, kā arī notiks pārbaudes spēle ar Azerbaidžānas valstsvienību. Tiesa, pagaidām vēl nav noteikts datums, kurā tiks apstiprināts jaunais Latvijas izlases treneris.
"Neredzu, ka kāds Latvijas speciālists varētu izvest šo izlasi no krīzes. Nekādi konkrēti uzvārdi netika minēti, par to vēl pāragri runāt. Tomēr laika nav daudz, jo jūnijā ir Baltijas kauss. 27. aprīlī būs kongress, kurā tiks vēlēts jaunais LFF prezidents. Būtu tikai loģiski, ja jauno treneri apstiprinātu arī jaunais prezidents. Visticamāk, ka līdz kongresam tiks sastādīts kandidātu saraksts. Ir padomā daži uzvārdi, bet vēl pāragri ko spriest," atklāja Verpakovskis.
Kā iepriekš atklāja LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, Starkova alga bijusi 75 000 eiro gadā. Verpakovskis gan rēķinās, ka jaunajam stūrmanim vajadzēs lielāku atalgojumu.
"Noteikti, ka labu ārzemju speciālistu par šo summu būs ļoti grūti piesaistīt. Nacionālās izlases treneris ir tā pozīcija, uz kuru federācijai nevajadzētu ekonomēt. Ir jāatrod līdzekļi un jāalgo labs speciālists," uzskata Verpakovskis.
Tāpat viņš noliedza iespēju, ka par valstsvienības treneri varētu kļūt kāds ārzemju speciālists, kurš vada kādu vietējo klubu.
"Domāju, ka LFF nebūs ar mieru, ka darbs izlasē tiek apvienots ar pienākumiem klubā," uzsvēra Verpakovskis.
LFF ārkārtas sēdē valde apsprieda arī daudz sarežģītākus jautājumus, piemēram, par kļūdām sistēmā, kas novedis pie tā, ka šobrīd ir tik maz labi sagatavotu spēlētāju.
"Runājām arī par futbolisti atlasi uz izlasi. Par valstsvienības apstākļiem un sagatavošanos nekādu domstarpību nebija. Pēdējos gados ir labas iespējas sagatavoties ļoti kvalitatīvās ārzemju treniņnometnēs," norādīja Verpakovskis.
Latvijas futbola izlase 25.martā viesos pārbaudes spēlē ar 0:1 piekāpās Gibraltāra valstsvienībai, ciezdama vienu no kaunpilnākajiem zaudējumiem vēsturē.
Rudenī Latvija sāks dalību Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) jaunizveidotajā Nāciju līgā, kur tiksies ar Andoru, Kazahstānu un Gruziju. Latvijas izlase Nāciju līgā spēlēs vājākajā D divīzijā, kuras uzvarētāja kvalificēsies 2020.gada Eiropas čempionātam.
jautājums