Jau ziņots, ka Latvijas izlase otrdien ar 1:3 (1:1, 0:2, 0:0) zaudēja Norvēģijai, pasaules čempionātu noslēdzot 13.vietā 16 komandu konkurencē. Septiņās spēlēs Leonīda Beresņeva vadītā komanda izcīnīja tikai vienu uzvaru, taču vēl trīs mačos tika pie viena punkta, zaudējot vai nu papildlaikā, vai pēcspēles metienos.
"Ļoti gribējās čempionātu beigt uz patīkamākas nots, taču nogulējām otrā perioda sākumu, ielaidām divus vārtus. Pēc tam centāmies kaut ko labot, bet pretinieks to neļāva," pēc neveiksmes čempionāta septītajā spēlē sacīja Beresņevs. "Gribu atvainoties līdzjutējiem, ka nespējām viņiem čempionāta pēdējā spēlē sagādāt prieku".
Treneris neslēpa, ka otrdienas cīņā bijušas problēmas arī ar spēlētāju motivāciju. "Divas brīvās dienas mūs izsita no sportiskā un spēļu ritma. Sākām normāli, bet otrā perioda sākums bija briesmīgs. Joprojām nespēju saprast, kas notika otrā perioda pirmajā minūtē. Kaut kāda fantastika! Tā minūte mūs izsita no sliedēm, un pēc tam nespējām neko izdarīt. Momenti vairākumā bija, taču, ja spēlētāju motivācija nav vajadzīgajā līmenī, tā mēdz notikt. Centāmies kaut ko mainīt, taču tas nesanāca," atzina Beresņevs.
Tomēr turnīru kopumā viņš vērtēja pozitīvi. "Čempionāts aizvadīts normāli, tas mums noteikti nav slikts. Līdz pēdējam brīdim pretendējām uz vietu astotniekā, tikai pēdējā spēle diemžēl mūs sarūgtināja. Jāturpina strādāt, lai turpmāk nebūtu šādu kļūdu," bilda izlases treneris.
Uzreiz pēc zaudējuma norvēģiem ģērbtuvē bijis klusums, kā jau pēc neveiksmēm, taču vēlāk spēlētāji esot atdzīvojušies un kļuvuši runīgāki. "Puiši pēc spēles bija sarūgtināti, bija klusums, pēc tam gan atdzīvojās, jo viņiem šī bija sezonas pēdējā spēle. Dzīve jau ar to nebeidzas, taču slikti, ka zaudējām. Pateicos viņiem par čempionātu, par paveikto darbu un rādīto sniegumu, kas nebija no tiem sliktākajiem. Man pašam grūtākā bija pēdējā spēle, lai gan čempionāts viss bija grūts. Es pat teiktu, ka man līdz šim grūtākais karjerā. Padomājiet tik, pirmā spēle ar Zviedriju 1:1, otrajā pret čehiem 0:2, bet izlīdām uz 3:2, un atkal zaudējums. Visas spēles grūtas, bija liels sasprindzinājums, jo gandrīz katrā spēlē līdz pēdējai minūtei nevarēja zināt, kurš uzvarēs. Savulaik, ja zaudējām, tad zaudējām, bet tagad, ja noņemtu pēdējās divas minūtes, mums punktu būtu bijis daudz vairāk. Nevienā spēlē nevarēja atslābināties, tāpēc arī grūts čempionāts," atzina Beresņevs, kuram pie izlases stūres šis bija piektais pasaules čempionāts augstākajā divīzijā.
Viņš bija gandarīts, ka šajā turnīrā Latvijas izlasē jutis komandas garu. "Visi puiši centās, bija jūtama komanda un kolektīva gars. Paldies arī maniem palīgiem, jo kopā paveicām pieklājīgu darbu, kas ļāva parādīt labu sniegumu. Kāpēc par labākajiem tika atzīts Elvis Merzļikins, Oskars Cibuļskis un Andris Džeriņš? Merzļikins šodien nebija tik labs, bet turnīrā kopumā spēlēja labi. Cibuļskis aizvadīja ļoti stabilu čempionātu, bez rupjām kļūdām, Džeriņš nospēlēja sev ļoti labā līmenī, bez kritumiem, bez sevis taupīšanas. Visi bija pelnījuši šo atzinību, un tāds bija treneru kopīgs lēmums," izvēli pamatoja Beresņevs.
Savukārt tos, kuru sniegums varēja būt labāks, viņš nenosauca. "Uz karstām pēdām es nevaru nosaukt, kurš varēja nospēlēt labāk. Visi strādāja labi, nevar pēc vienas spēles spriest par paveikto darbu. Puiši centās, daudzas spēles bija kā uz naža asmens un viņi atdeva visus spēkus," savus audzēkņus vēlreiz uzslavēja Beresņevs.
Latvijas valstsvienība pasaules čempionāta pirmajā desmitniekā nav spējusi iekļūt jau četrus gadus pēc kārtas, bet iepriekšējo sešu čempionātu laikā to paveikusi tikai reizi, kad 2012.gadā meistarsacīkstes noslēdza tieši desmitajā pozīcijā. Tieši izcīnīt desmito vietu bija Latvijas Hokeja federācijas uzdevums, ko, pieveicot Norvēģiju, Latvija būtu paveikusi.
Latvijas izlase pasaules čempionāta augstākajā divīzijā spēlēja jau 20.gadu pēc kārtas. Piekto reizi komandu cīņā veda Leonīds Beresņevs, kurš februārī trešo reizi karjerā tika iecelts par valstsvienības galveno treneri. Viņam čempionātā palīdzēja Ģirts Ankipāns, Kārlis Zirnis un Juris Klodāns.