Nopūta liecina par to, ka spēle izvērtās negaidīti smaga?
Paši ziniet, šīs ir visgrūtākās spēles. It sevišķi, kad uzvari divus svarīgus mačus un trešais ir vēl svarīgāks. Visi tikai runā, ka spēlējam pret pastarīti… Bet hokeja līmenis ir stipri izlīdzinājies. Itālija vēl ir tajā komandu grupā, kurā mēs esam cīnījušies pēdējos trīs gadus, – par izdzīvošanu, tāpēc viņi arī skrēja un dauzīja mūs. Sākumā arī pieļāvām stulbas kļūdas, kaut kā spēlējāmies un dabūjām savos vārtos ripu. Pēc tam tikai sākām kaut cik spēlēt. Labi, ka beigās tomēr dabūjām trīs punktus.
Pārsteidza, ka Itālija daudz kontrolēja ripu un sākumā bija pārāka arī ātrumā.
Eiropā tagad daudzās līgās hokejs ir tendēts uz kanādiešu uzbrūkošo stilu, un itāļiem ir arī pietiekami labi izpildītāji. Viņi prot pieturēt ripu – bija grūti pret viņiem spēlēt. Šoreiz sajutāmies patiešām vissmagāk no visām trijām aizvadītajām spēlēm. Tik maz ripas kontroles mums bija pirmo reizi. Nevarējām arī, tā teikt, uzsēsties viņiem virsū, jo tā saucamo atkatu viņi labi spēlēja. Visi pieci itāļi bija vidējā zonā, un ripu nemaz nebija iespējams ievadīt viņu zonā.
Viena brīvdiena atstāja iespaidu uz kāju smagumu?
Varu spriest tikai par sevi. Jau trešo spēli pēc kārtas nevarēju uzķert savu ritmu. Skaitliskajā mazākumā arī nespēlēju… Laikam jau arī tas, ka arēnā ir neraksturīgi karsts, atstāj iespaidu. To ir teikuši arī daudzi citu komandu spēlētāji. Uz mīkstā ledus jau pēc trijiem soļiem zūd ātrums. Kaut kā neslīd uz priekšu – visu laiku ir jākaplē uz priekšu. Ja nedaudz piezogas bezspēks, tad šeit ir ļoti smagi.
Ieskatoties tabulā, galva nesagriežas?
Šoreiz mums ir labvēlīgs spēļu grafiks. Parasti pirmajās četrās spēlēs daudz spēka atdevām, izraujot vienu vai divus punktus no grandiem. Pēc tam jau cīnījāmies, cik vēl spēka palicis. Šāda situācija ir daudz patīkamāka. Tagad jāmēģina atņemt punktus favorītiem, bet izskatās, ka tā arī būs kā pirms čempionāta runāja, – pēdējā mačā ar Vāciju cīnīsimies par iekļūšanu ceturtdaļfinālā.