“Viņi abi ir labi spēlētāji un ar labiem spēlētājiem uz laukuma vienmēr ir vieglāk spēlēt. Cenšos viņiem abiem palīdzēt, kā vien to varu. Ļauju viņiem spēlēt tā, kā viņiem labāk patīk,” pēc Džeriņa teiktā viņš laukumā vairāk pielāgojas partneriem.
Pret Slovākiju komanda devusies laukumā gandrīz vai kā uz pēdējās cerības spēli. “Mēs sapratām, ka muguras ir atspiedušās pret sienu, un ka vairāk nav kur atkāpties. Tāpēc gājām laukumā un atdevām visus spēkus. Beidzot iemetām par pāris ripām vairāk, nekā pretinieks. Liela nozīme bija tam, ka paši uzreiz uzspiedām savu spēli un ātri iemetām. Veiksme arī šoreiz mums stāvēja līdzās. Labāk, ka ir tā, nevis, ka skaisti spēlējam un beigās zaudējam. Taktiskajā izpildījumā būtiskas izmaiņas nebija. Tās pašas shēmas jau pielietojām.”
Džeriņš šopavasar pie Teda Nolana no centra uzbrucēja ir pārkvalificējies par malējo. “Es tam lielu uzmanību nepievēršu. Uzbrucējs tomēr ir uzbrucējs. Nekad jau neizdodas precīzi nospēlēt pa savu pozīciju. “
Nākamā spēle Latvijai sestdien ar Vāciju.