Kura Latvijas pilsēta tagad var lepoties ar vārtsargu Gudļevski?
Uz bērnudārzu gāju Skrīveros. Līdz sestajai klasei mācījos Koknesē, bet pēc tam pārcēlos uz Rīgu un absolvēju 19. vidusskolu. Hokeju es sāku spēlēt Aizkrauklē. Koknesē mums bija pasniedzējs un hokeja treneris Ivars Māliņš. Ja nebūtu viņa, es hokeju nespēlētu. Viņam komandā bija nepieciešams vārtsargs, tāpēc pavaicāja, vai nevēlos pamēģināt. Vispirms gan florbola treniņā viņš iedeva hokeja formu. Tā tas viss sākās. Māliņš mani katru dienu veda no Kokneses uz treniņiem Aizkrauklē. Lai vieglas smiltis arī Ojāram Rodem (savulaik strādāja par hokeja treneri Aizkrauklē - aut.)! Viņš arī manā dzīvē bija ietekmīga persona.
Esi spēlējis arī florbolu?
Jā, pārstāvēju savu Rīgas 19. vidusskolu. Man gan patīk daudzas sporta spēles. Koknesē spēlēju arī futbolu, basketbolu un tautas bumbu. Esmu bijis Latvijas čempions tautas bumbā. To vajag uzrakstīt! Protams, skolu līmenī tas bija sestajā klasē. Esmu neilgu laiku trenējies arī vieglatlētikā.
Tautas bumbā laikam biji labākais bumbas ķērājs?
Var jau būt. Pirms pāris gadiem atkal pamēģināju uzspēlēt tautas bumbu un sapratu, ka esmu no šī sporta veida izaudzis. Ķerot bumba man krita no rokām ārā.
Ģimene pārcēlās uz Rīgu, lai tu varētu turpināt trenēties hokejā?
Tēvs pārbrauca strādāt uz Rīgu, un ar viņu kopā arī mamma ar brāli. Es gribēju vēl vienu gadu spēlēt Aiz- krauklē. Paliku pie tēva vecākiem un tikai pēc gada pārcēlos uz Rīgu, kur par maniem treneriem kļuva Gints Bisenieks un Gints Bikars. Iesākumā trenējos Volvo hallē, pēc tam no Bolderājas braucu uz LSPA halli.
Ceļā pagāja krietns laiciņš...
Pusotra stunda vienā virzienā.
Uz Piņķiem, kur trenējās HK Rīga, šķiet, ir vēl grūtāk nokļūt?
Nav tik traki, biju saskaņojis grafiku, lai, pārsēžoties no 36. uz 4. autobusu, nebūtu ilgi jāgaida.
Pēdējās trīs sezonas spēlēji HK Rīga komandā Krievijas jaunatnes līgā. Kā izdevās progresēt, ja galvenais treneris Leonīds Tambijevs savulaik bija uzbrucējs un arī viņa palīgi nav bijuši vārtsargi?
Pirmkārt, treneri man ļoti uzticējās, ka es pats ar visu tikšu galā. Otrkārt, vārtsargu treneris ir Rīgas Dinamo(Somijas speciālists Mika Tarvainens - aut.). Sezonas laikā viņš pie manis pienāk retāk, taču vasarā treniņnometnē mēs ļoti labi pastrādājām.
Kurš tev ielika pamatus, kā pareizi ķert ripas?
Pats pirmais bija Aizkrauklē - Valērijs Koreškovs. Līdz HK Rīga balstījos uz viņa mācīto, epizodiski gan viens otrs man deva padomus. Patiesībā jau ir tā, ka komandu galvenajiem treneriem ir vienalga, kādā veidā vārtsargi atsit ripas. Galvenais, lai komanda nezaudētu vārtus. Ja ir vārtsargu treneris, tad viņš jau redz detaļas, kas būtu uzlabojams. Kad trenējos pie Ginta Bisenieka, viņš ik pa laikam pieaicināja speciālistus, piemēram, Pēteri Skudru un Sergeju Naumovu. Viņi bija neizpratnē, redzot, kā es atsitu ripas. Dinamo sistēmā Naumovs jau mani atkal sāka mācīt gandrīz vai no nulles. Bija ļoti piekasīgs. Kā robotam vajadzēja atstrādāt ripas atsišanu.
Pilnu interviju ar Latvijas hokeja izlases un Rīgas Dinamo vārtsargu Kristeru Gudļevski lasi pirmdienas, 20.maija laikrakstā Diena!