Ķirsons uzsver, ka viņš nesaprot, kāpēc citās valstīs, piemēram, Zviedrijā vai Somijā, vecāki maksā par savu atvašu hokeja treniņiem uz pusi mazāk nekā Latvijā. Viņš uzskata, ka šī situācija var novest pie tā, ka hokejs kļūst par priviliģēto sporta veidu, jo to spēlē nevis talantīgākie, bet tie, kuri var atļauties.
"Problēma slēpjas nesakārtotībā. Mums trūkst sporta sistēmas, kas ļautu mērķtiecīgi izaudzināt nākamo hokeja paaudzi. Problēmu ir daudz - bērniem trūkst starptautiskās pieredzes, nopietnas spēļu prakses, trūkst pamata, fundamenta kā tehniskajā, tā taktiskajā spēļu līmenī. Lai šo pieredzi gūtu, ir jāpiedalās citu valstu atklātajos čempionātos, citu valstu līgās, taču, ņemot vērā, ka tie ir gari pārbraucieni, cieš mācības. Dažbrīd smago fizisko slodzi neiztur nedz bērna fizioloģija, nedz psihe," uzsver Ķirsons, vienlaikus norādot, ka ir jābūt sistēmai, metodoloģijai un sporta bāzei, kā panākt, ka attīstās nevis tikai viena komanda, bet visa līga. "Es ticu, ka ir iespējams izveidot tādu nākamo hokeja paaudzi, kas kļūs par pasaules čempioniem, godam nesot Latvijas vārdu pasaulē."
"Lai sporta veids attīstītos kopumā, ir nepieciešama konkurence. Taču šobrīd konkurences kā tādas nav, jo daudzi bērni, kuri ir ļoti talantīgi, nevar atļauties spēlēt hokeju. Tāpēc ir jābūt primāri valsts un pašvaldību atbalstam junioru hokejam, izslēdzot iespēju, ka viss tiek finansēts no vecāku kabatas. Vienlaikus ir jābūt vairākiem hokeja fanātiem, mecenātiem, kuri investē jaunu hokeju komandu izveidē, uzturēšanā un attīstībā. Lai tie nebūtu atsevišķi piemēri, bet normāla prakse," skaidro uzņēmējs. "Vēlme nestāvēt malā, bet ieguldīt jauniešos, izaudzinot profesionālu komandu, arī pamudināja mani izveidot hokeja komandu."
Šobrīd komandā trenējas 20 bērni vecumā no 12 līdz 13 gadiem. Treniņi notiek divas reizes dienā trenera Vladimira Golovkova vadībā. Ir izstrādāta speciāla programma un radīta bāze - internāts, kurā bērniem no dažādiem Latvijas rajoniem tiek nodrošināti visi dzīvošanas apstākļi, lai jauniešu varētu koncentrēties tikai uz saviem sportiskajiem sasniegumiem. Tāpat tiek intensīvi strādāts kā pie bērnu fiziskās sagatavotības, psiholoģijas, tiek sistemātiski nodrošināti ledus un sausie treniņi. Vienlaikus jauniešiem ir noteiktas stingras prasības attiecībā uz sekmēm skolā, jo tie, kuriem vidējā atzīme ir zemāka par seši, pie spēles netiek pielaisti.
"Plāni mums ir lieli. Iespējams, nākamgad mēģināsim rast risinājumus, lai startētu Somijas līgā. Iespēju robežās startēsim dažādos ārvalstu čempionātos. Ticu, ka no šiem spēlētājiem var izveidot izcilus Latvijas junioru hokeja izlases spēlētājus, kuri visplašākā skaitā pārstāvēs Latvijas izlasi," pauž Ķirsons.
Tiesa, pēdējos gados pret Latvijas klubu startēšanu citu valstu čempionātos iestājusies Latvijas Hokeja federācija (LHF), kā vienīgos izņēmumus pieņemot Rīgas Dinamo dalību Kontinentālās hokeja līgas (KHL) čempionātā un Rīgas startēšanu Krievijas Jaunatnes hokeja līgas (MHL) sacensībās, jo šīs vienības ir attiecīgi Latvijas pieaugušo un U-20 izlašu bāzes komandas.
Lido Latvija komandai 15.novembrī paredzēts aizvadīt spēli pret Dinamo sistēmas U-14 vecuma komandu.