Esi pirmā Latvijas sieviešu hokejiste, kas spēlē NCAA augstākajā līgā. Pastāsti, kā tas izdevās?
Esmu dzimusi, augusi, mācījusies un apguvusi hokeja prasmes Latvijā. Varētu teikt, ka esmu pirmā latviete, kura spēlē NCAA augstākajā līgā. Tomēr pirms daudziem gadiem NCAA spēlēja arī latviešu izcelsmes amerikāniete, Latvijas izlases spēlētāja Sarma Ozmena. Tāpat iepriekšējā sezonā pirmo reizi Latvijas izlasē spēlējošā Krista Jip Čaka, kura 2017.gadā ieguva Latvijas pilsonību, arī absolvēja NCAA. Viņas abas ir uzaugušas un apguvušas hokeju otrpus okeānam.
Runājot par to, kā es nonācu šeit, tad pati personīgi ļoti aktīvi runāju un uzturēju kontaktus ar Meinas komandas treneriem. Kā izrādās, Ziemeļamerikā treneri ļoti daudz seko Eiropā spēlējošām hokejistēm un meklē labus spēlētājus. Piedāvājumus saņēmu no vairākām universitātēm, izvērtējot visu, izvēlējos Meinas universitāti. Ar šo izvēli esmu ļoti apmierināta un, protams, pateicīga par doto iespēju.
Iepriekšējais gads man bija psiholoģiski grūts, jo centos ne tikai pabeigt vidusskolu, bet arī apgūt valodu, atbraucot uz Zviedriju. Paralēli tam man bija jāspēlē augstākajā Zviedrijas līgā, jākārto dažādi angļu valodas eksāmeni un jāizpilda daudz dokumentu NCAA organizācijai. Saprotams, ka nekas dzīvē nenāk vienkārši un par visu ir jācīnās. Taču zināju, ka tas būs to vērts!
Vai koledžas dzīvi, mācības un hokeju bija iedomājusies tieši tādu, kāda tā bija realitātē?
Protams, ir redzētas filmas par koledžu un tās ikdienas dzīvi. Teiktu, ka neliela daļa mākslas filmu par universitāti ir patiesa, bet lielākoties ir daudz lietas, par ko medijos nerunā un filmās nerāda. Tas pašam ir jāizdzīvo, lai saprastu, kā viss patiesībā šeit notiek.
Ko izvēlējies studēt Meinas universitātē?
Mana studiju ievirze ir tūrisms. Otrajā mācību gadā ir iespēja izvēlēties arī otro novirzienu. Kāpēc tūrismu? Galīgi neesmu mājās sēdētāja. Tāpat arī ne ofisa darbiniece. Man ļoti patīk aktīvi darboties. Vēlos iepazīt pasauli.
Meinas universitātē studē arī Latvijas hokejists Eduards Tralmaks. Vai uzturat kontaktus?
Kad bijām mazi, tad trenējāmies un spēlējām vienā jauniešu komandā. Pirms došanās uz Meinu pārmiju ar viņu pāris vārdus. Tāpat arī satikties un nedaudz parunāt mums ir izdevies. Mēs sekojam līdzi viens otra hokeja gaitām un pa reizei apsveicam ar labi aizvadītām spēlēm. Retāk sanāk saskrieties koledžas apkārtnē, jo dienas režīms vīriešu un sieviešu komandām ir atšķirīgs. Kopumā esam trīs latvieši šajā skolā. Vēl viens mūsu valsts pārstāvis spēlē basketbolu - Miks Antoms. Ar viņu vienu reizi saskrējāmies ledus hallē, kad skatījāmies Tralmaka spēli. Mazliet parunājām par koledžu un Latviju.
Pastāsti nedaudz par savas karjeras līkločiem Zviedrijā!
Zviedrijas augstākajā līgā kopumā nospēlēju piecus gadus. Pirmajās divās sezonās pārstāvēju Modo komandu, bet pēc tam Leksanda. Šajā laika posmā Zviedrijas augstākā līga mainījās straujiem soļiem. Komandas palika stiprākas un hokejs palika ātrāks. Katra spēle bija kā uz nažiem un izcīnītajiem punktiem bija liela nozīme. Nenožēloju, ka pavadīju šo laiku Zviedrijā un absolvēju vidusskolu. Ieguvu ļoti lielu pieredzi gan hokejā, gan dažādās citās dzīves jomās.
Ar sieviešu hokeja izlasi esi piedalījusies jau sešos pasaules čempionātos. Kādus Tu sev personīgos mērķus esi uzstādījusi, pārstāvot Latviju?
Sāksim jau ar to, ka uzvilkt mugurā Latvijas izlases kreklu ir liels gods. Protams, pārstāvot savu valsti, lielākais mērķis ir atvest zelta medaļu uz dzimteni. Pēc tam mēs ar godu varam atzīt, ka Latvija var sasniegt visu. Mans personīgais mērķis ir rādīt labāko sniegumu un būt vienai no līderēm, lai palīdzētu komandai sasniegt maksimālos rezultātus. Tāpat man ir svarīgi mazajām meitenēm parādīt, ka meitenes var un māk spēlēt hokeju. Tas nākotnē mums palīdzēs vēl vairāk attīstīt sieviešu hokeju, padarot spēcīgāku arī Latvijas sieviešu izlasi. Mana mamma Inese Geca-Miljone ir pārstāvējusi Latvijas sieviešu hokeja izlasi kopš pašiem pirmssākumiem un mērķis, ko uzstādu sev katru reizi uzvelkot izlases kreklu, ir nepievilt mammu un likt viņai lepoties par mani!
Ko Tu vēlētos sasniegt savā karjerā. Par ko vēlies kļūt pēc koledžas absolvēšanas?
Sievietes, diemžēl, nevar pelnīt naudu ar hokeju. Tādēļ hokejs mums ir kā hobijs. Neskatoties uz to, mēs mīlam šo sporta veidu. Un, spēlējot hokeju, mums acīs deg dzirksteles tāpat kā puišiem. Mans personīgais mērķis ir kādu dienu spēlēt Nacionālajā sieviešu hokeja līgā (NWHL) un olimpiskajās spēlēs pārstāvēt savu dzimteni - Latviju.