Uz ko mēs varam cerēt, ja šajā turnīrā mums nav pirmās maiņas? Pārējie kopumā ir gados jauni spēlētāji.
Pirmajā maiņā spēlē komandas kapteinis Jānis Sprukts. Ar kapteini parasti trenerim un komandas vadītājiem ir ciešākā saikne. Abas puses viena otru parasti uzklausa. Spruktam ir vaicāts, kāpēc pirmā maiņa nerāda gaidīto sniegumu?
Viņš nevar atbildēt. Izņemot Mārtiņu Karsumu, pārējie četri spēlē pirmajā maiņā arī Rīgas Dinamo un Gagarina kausa izcīņā patiešām bija līderi… Jā, tāpēc es domāju, ka ir pavisam citi iemesli.
Kādi?
Viens no pieņēmumiem, ka viņi grib sevi pasaudzēt.
Tāpēc, ka ir jau parakstīti līgumi nākamajam gadam…
Protams. Viss notikušais vēl būs sīkāk jāanalizē, bet man vismaz tā izskatās. Kā var tā būt, ka KHL vadošie spēlētāji pasaules čempionātā trijās spēlēs pēc kārtas nevar iemest nevienu ripu? Šajā situācijā labā ziņa ir tā, ka augstākajā grupā tomēr esam palikuši, taču nākotnes lēmumi būs ļoti nopietni jāapdomā.
Par ko ir runa?
Ne jau tikai mums, bet vēl dažām valstīm ir līdzīga problēma. Baltkrievijai KHL spēlē viena komanda - Minskas Dinamo, Kazahstānai - Astanas Baris. Kā viņiem veicās šajā čempionātā? Zinu, ka Baltkrievijas Hokeja federācijas prezidents (Jevgēņijs Voršins) ir ļoti neapmierināts. Runāju arī ar Krievijas Hokeja federācijas prezidentu Vladislavu Tretjaku. Viņš uzdeva jautājumu - kā veiktos Krievijai, ja no aizokeāna neatbrauktu Malkins un vēl daži spēlētāji? Varbūt pat mūs nebūtu apspēlējuši.
Pastāv gan uzskats, ka KHL ir otra spēcīgākā līga pasaulē…
Domāju, ka labāk būtu, ja spēlētāji līgumus parakstītu pēc pasaules čempionāta. Kā bija agrāk? Skauti un aģenti sēdēja tribīnēs, un visi gribēja sevi apliecināt no labākās puses. Kā ir tagad? Līgumi daudziem ir parakstīti, un nav vairs jāraujas, lai dabūtu labāku atalgojumu. Šāda situācija nevar neatstāt arī iespaidu uz spēlētāju psiholoģiju. Iespējams, paši spēlētāji nemaz nav tik vainīgi, cik izveidojusies situācija. Hokejistiem vairāk jādomā par to, lai tikai laukumā negūtu savainojumu.
Runājot par psiholoģiju, tad trenera Teda Nolana stiprā puse esot prasme komandu noskaņot spēlei?
Man nav pretenziju pret treneri Nolanu, bet viņš laikam tomēr vēl ir patālu no Latvijas hokeja realitātes. Kanādiešus nevajag pierunāt, ka jāspēlē izlasē un ka jābūt disciplīnai - viņiem jau kopš bērnības tās ir pašsaprotamas lietas. Mūsu spēlētāji savukārt visu laiku cieši jātur pavadā. Tāpēc arī spēlētāji sākumā bija apmierināti ar izlases jauno treneri.
Nolanam vajadzēja būt stingrākam?
Runa nav par stingrumu, bet gan zināšanām Latvijas hokejā. Mums ir īpaša situācija, ne tāda kā Kanādā vai Amerikā.
Pirmajā darba gadā Nolans taču to nevarēja zināt!
Jā, bet man jau pirms viņa uzaicināšanas daudzi teica, ka ņemt treneri no aizokeāna nebūtu pareizi. Ziemeļamerikas treneriem Eiropā jau bijusi rūgta pieredze, piemēram, Sanktpēterburgas SKA komandā. Vēlreiz atkārtošu, ka man nav pretenziju pret Nolanu kā speciālistu, bet viņš neapzinājās, ka ar šo komandu ir nedaudz citādi jāstrādā.
Kāds ir LHF prezidenta personiskais viedoklis - Nolanam būtu jāturpina darbs Latvijas valstsvienībā?
Patlaban konkrēti nevaru atbildēt. Viss ir rūpīgi jāizanalizē un jāpārdomā. Pirms pasaules čempionāta jau bija ļoti pozitīva noskaņa. Nolans uzsvēra, ka ļoti tic tam, ka komanda var iekļūt ceturtdaļfinālā. Diemžēl iznāca tā, ka nevarējām apspēlēt komandu, kas tajā brīdī bija vājākā grupā. Runa ir par Dāniju. Kaut kā tomēr pietrūka.
Kā konkrēti?
Jau intervijas sākumā teicu, ka nebija mums šajā turnīrā pirmās maiņas. Tas bija trenera pienākums - redzēt, kāda ir situācija komandā. Viņam bija vesels mēnesis laika, lai pārliecinātos, kāda kuram ir attieksme. Tik daudz pārbaudes spēles noorganizējām! Varēja jau tad pārliecināties - ir mums pirmā maiņa vai nav. Tad jau labāk sastāvā iekļaut jaunos, kas grib spēlēt un cīnās.
Apzinoties pēdējo gadu pieredzi, varbūt lielāka uzmanība jāpievērš tā dēvētajam otrajam ešelonam? Jāspēlē Eiropas Izaicinājuma turnīros, lai pārliecinātos, kuri var iekļauties valstsvienībā?
Jā, un mēs jau tagad zinām, ar kuriem nākamgad nerēķināsimies. Protams, lielāka uzmanība būs jāpievērš jaunajiem spēlētājiem, kuri patiešām grib un kuriem ir stimuls spēlēt valstsvienībā, lai iekļūtu vadošos klubos.
Nolans ir līdzīgās domās?
Viņš arī uzskata, ka mums šajā čempionātā nav vadošo spēlētāju, kas var uzņemties līderu lomas. Klubos viņi varbūt atkal būs līderi, bet izlasē pasaules čempionātā viņi tādi nav.
Kuros turnīros nākamsezon Latvijas izlase varētu spēlēt?
Februārī būs olimpiskā kvalifikācija. Domāju, ka decembrī spēlēsim turnīrā Francijā. Novembrī ir iespēja spēlēt ar Krievijas izlasi, ko laikam izmantosim. Spēles varētu notikt Liepājā, un tā būtu iespēja pārbaudīt jaunos spēlētājus.