"Ja jūs šo nopublicēsiet, [Arēnas Rīga īpašniece] Rietumu banka domās, ka es blefoju ar mērķi radīt spiedienu. Uzrakstiet, ka tas nav nekāds spiediens, bet viss patiesībā tā arī notiek. Es viņiem pateicu: "Puiši, ja mēs nevienosimies, būvēsim savu arēnu."," tā laikrakstam Telegraf teicis J.Savickis.
Laikraksts gan piebilst, ka par savas arēnas būvniecību tiek runāts jau
teju kopš kluba dibināšanas.
Arēna Rīga valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris laikrakstam izteicies,
ka diez vai tās pārstāvji piekāpsies. Arēnai neesot milzu peļņas, to
nedotē ne valsts, ne pašvaldība. Arēnas vadība neredzot loģiku īpašu nosacījumu noteikšanā hokejistiem, jo laikā, kad notiek hokeja spēles, tur
nevar rīkot citus pasākumus. Viņš arī uzskata, ka savas arēnas
uzturēšana Dinamo izmaksās vēl dārgāk. Savukārt J.Savickis izteicis
gatavību konkurēt ar Arēnu Rīga. Par finansējuma piesaisti tikšot runās
arī ar valsti un pašvaldību, jo tas tomēr esot "nacionāls projekts".
Arī Rietumu banka ir skeptiska par jaunas arēnas būvniecību. Tā uzskata, ka no komerciālā viedokļa ar vienu arēnu Rīgai patlaban pietiek. Banka vērtē, ka gadījumā, ja tiks būvēta vēl viena arēna, tā nebūs pelnoša. "Ja šo projektu īstenos privāti investori – nu, katrs var ieguldīt savus līdzekļus tā, kā uzskata par vajadzīgu. Tomēr ieguldīt nodokļu maksātāju naudu projektā, par kuru skaidrs, ka tas nesīs zaudējumus, piemēram, privātas hokeja komandas finanšu labuma dēļ, mūsuprāt, ir visai šaubīga iecere." Tomēr banka būtu gatava piedalīties vēl kādas halles būvniecībā, ja Rīgā, piemēram, tiks sarīkots pasaules čempionāts hokejā, kad viens no obligātiem nosacījumiem ir divas noteikta līmeņa arēnas. Šādā situācija Rietumu banka būtu gatava izskatīt aktīvu līdzdalību šādā projektā, piemēram, pēc publiskās un privātās partnerības shēmas.
Diena.lv jau ir vēstījusi, ka hokeja klubu neapmierina arēnas izmantošanas nosacījumi.