Četri vārtsargi turpina konkurēt uz trijām vietām spēlēšanai pasaules čempionātā. Spēcīgās Šveices virslīgas pierakstu šosezon ieguva ne tikai jaunais Elvis Merzļikins (21 gads), bet pēc atskaitīšanas no Rīgas Dinamo arī pieredzējušais Edgars Masaļskis (35), savukārt Ervīns Muštukovs (31) spēlēja Dānijā, kas arī kotējas augstāk par Ungārijas hokeju, kurā otro gadu vārtsarga iemaņas turpināja pilnveidot Kalniņš. "Pirmais gads Ungārijā man pagāja kā pa viļņiem, bet šosezon jau bija krietni labāk. MOL līgā spēlē arī divi Rumānijas un viens Slovākijas klubs. Vārtsargiem šī līga ir ļoti laba, jo ir daudz metienu un daudz cīņas vārtu priekšā. Ja salīdzina ar Baltkrieviju, tad vadošās komandas varētu būt apmēram vienā līmenī. Pirms pusotra gada mūsu komanda Kontinentālajā kausā spēlēja ar Baltkrievijas klubu Grodņas Neman un zaudēja tikai ar 1:3 (pēdējā ripa tika raidīta jau tukšos vārtos - aut.)."
Latvijas izlases kreklu spēļu režīmā Kalniņš pirmo reizi pielaikoja 2014. gada pavasarī divās pārbaudes spēlēs ar Somiju. Pirmajā mačā pēc pirmās trešdaļas viņš nomainīja savainoto Ervīnu Muštukovu. Tobrīd rezultāts bija 1:1, bet spēle beidzās 5:1 Somijas labā. Vārtsarga aizstāvībai jāsaka, ka tajā spēlē metienu starpība bija graujoša - 53:6 (!) Somijas labā. Otrajā mačā ar Kalniņu vārtos Latvija atkal zaudēja ar 1:5. Šopavasar Jāņa statistika ir pilnīgi pretēja - 1:0 uzvara pār Baltkrieviju un puse spēles uz nulles mačā ar Franciju, jo vienīgos vārtos 0:1 zaudējumā ielaida Muštukovs.
"Man pašam parādītais sniegums nebija pārsteigums, jo šī man bija laba sezona. Bija radusies pārliecība, bet, protams, nezināju, ka sanāks sausās spēles, taču jutu, ka būs labi." Jānis uzsvēra, ka kvalitatīvāk pastrādājis pirms sezonas sākuma. "Pagājušajā vasarā sāku nopietnāk strādāt un vairāk izpratu pats sevi. Cilvēks jau katru gadu paliek gudrāks. Šī iemesla dēļ arī varēju labāk izplānot treniņu darbu. Manai izaugsmei daudz deva divas aizvadītās sezonas Baltkrievijas atklātajā čempionātā. Ja nepavērtos šāda iespēja, pieļauju, ka es tā arī būtu palicis Latvijas čempionāta līmenī. Smagākais posms man bija pirms pāris gadiem, kad izjuka Liepājas metalurga hokeja klubs. Vajadzēja domāt, ko darīt, un, atklāti sakot, Ungārijas variants arī bija vienīgais."
Pārorientēties uz valstsvienības līmeni Jānim esot bijis grūtāk tikai viena iemesla dēļ - vienu mēnesi viņš nebija spēlējis. "Izbraukumā Baltkrievijā svarīgas man bija sākuma trīs četras minūtes, kamēr pieradu pie ātruma. Es neteikšu, ka izjutu lielu atšķirību pēc aizvadītās sezonas klubā. Pret Franciju spēlēt jau bija interesantāk. Viņu stils ar kanādiešu treneri līdzinājās tam hokejam, kādu spēlē Ungārijā. Ir mazāk izspēļu, bet vairāk metienu uz vārtiem."
Visu rakstu Sajaucis treneriem kārtis lasiet trešdienas, 15.aprīļa, laikrakstā Diena!