Stratēģiskā kļūda
Runas par to, kurš vainīgs, kurš bailīgs un kas notiks tālāk, joprojām nav pierimušas. Tikmēr parādījusies interesanta informācija par pašu Malaizijas GP sacīkstes strateģiju no “Red Bull” komandas puses. Kā savā blogā norāda Džeimss Alens, tad “Red Bull” varēja izvairīties no šīs cīņas vai vismaz censties to darīt – tā vietā komanda izdarīja visu, lai sacīkstes izskaņā abi piloti būtu cieši kopā.
Fetels jau kvalifikācijā bija izvēlējies savu stratēģiju sacīkstei un vācieša mērķis bija saglabāt trīs svaigus cietāko riepu komplektus. Tas tika darīts tādēļ, ka “Red Bull” komanda baidījās par sava modeļa RB9 lielo ‘apetīti’ uz riepām. Taču sacīkste ieviesa savas korekcijas – trase pēc starta žuva un komanda pieņēma visai savādu lēmumu (tradicionāli “Red Bull” ir ļoti konservatīvi slapjo/sauso riepu maiņas jautājumā) jau piektajā aplī iesaukt boksos Fetelu un uzlikt jaunas vidējā sastāva riepas. Vēbera gadījumā taktika bija piesardzīgāka un tā rezultātā austrālietis pēc boksu apmeklējuma spēja izvirzīties sacīkstes vadībā.
No tā brīža Vēbers kontrolēja sacīksti un tikai trešais boksu apmeklējums bija jāpielāgo, lai ‘nosegtu’ Hamiltona izrāvienu. Šajos apstākļos Vēberam kā sacīkstes līderim bija arī prioritāte “Red Bull” komandā boksu apmeklējuma ziņā – Vēbers devās boksos 31.aplī, Fetels 32.aplī. Tomēr uz pēdējo boksu apmeklējumu situācija nez kāpēc mainījās – visu sacīksti Vēberam bija prioritāte kā līderim, bet tad 42.aplī pirmais tika iesaukts Fetels, kamēr Vēbers apli vēlāk. Tā rezultātā Vēbera iekrātais 4,5 sekunžu pārsvars pār Fetelu saruka līdz 0,5 sekundēm un ellei vārti bija vaļā. Ja komanda būtu iesaukusi Vēberu pirmo, pēc pēdējā boksu apmeklējuma viņa pārsvars pār Fetelu būtu ap 7-8 sekundēm un iespējamā cīņa pēdējā nogrieznī varēja arī nenotikt. Tātad “Red Bull” vadībai mēs varam pārmest ne tikai mugurkaula trūkumu šīs krīzes novēršanā, bet arī nepareizu stratēģisku lēmumu sacīkstes gaitā, jo, pēdējā boksu apmeklējumā kā pirmo iesaucot Fetelu, komanda mākslīgi radīja apstākļus, kas noveda pie visiem zināmās situācijas.
Slepkava pret jauko puisi
Pāris dienas ir pagājušas kopš trauksmainās svētdienas un šobrīd visi var ar vēsāku prātu palūkoties uz notikušo un secināt, ka nav viena vainīgā šajā situācijā. Sebastians Fetels paļāvās savam spēcīgajam slepkavas instinktam un ignorēja pilnīgi visu, domājot par ceturto čempiona titulu. Ja viņš pats pēc tam spēj mierīgi skatīties spogulī, tad viss ir kārtībā. Nenoliegšu, ka zināmā mērā arī man imponē šī do or die attieksme instinktu līmenī. Vienīgais, kas ļoti nepatika bija viņa puņķošanās pēc sacīkstes intervijās. Taisnošanās, ka tas bija netīšām utt. ir nožēlojama. Būtu kā vīrs atzinis, ka vēlas uzvarēt par katru cenu un ir gatavs tā dēļ nodedzināt visus tiltus. Tad mēs viņu varētu pielīdzināt Sennam.
Par Vēberu runājot, padomājiet, kāda būtu mūsu attieksme, ja situācija būtu apgriezta – austrālietis, ignorējot visas “Red Bull” norādes un norunas, apdzītu Fetelu un izcīnītu uzvaru? Mēs viņu celtu debesīs, sauktu par varoni, kurš beidzot atdarījis par visām pārestībām, ko nākas izciest komandas iekšienē. Vēbers uz pjedestāla meta ļoti niknus skatienus uz Fetelu, vai arī vēlējās ieskatīties acīs cilvēkam, kāds viņš pats nekad nebūs. Iespējams tieši tad Vēbers apjauta, ka, lai kļūtu par čempionu, tu nevari būt jaukais puisis un tev ir jāmāk ar smaidu iedurt dunci mugurā.