Fragments no intervijas:
Sāksim ar aktuālo! Kā un kāpēc pārņēmāt Ķeguma trases Zelta zirgs grožus?
Tāpēc, ka iepriekšējais organizators Salvis Freimanis ir smagi slims un viņš vairs nespēj turpināt paša iesākto projektu mototrasē Zelta zirgs un visu, kas ar to saistīts. Viņš mani uzrunāja pagājušā gada beigās: ierosināja, lai ņemu savā pārziņā trasi un mēģinu to projektu saglābt. Situācija bija tāda, ka viņam bija kredītsaistības, vēl vesela virkne problēmu, tāpēc tobrīd kompleksa turpmākā dzīvotspēja bija faktiski apdraudēta. Latvijas motokrosam šīs trases pazušana būtu liels zaudējums. Kreditoriem bija arī varianti, ka trases teritorija varētu tikt izmantota citiem mērķiem. Šobrīd Zelta zirgs ir pārdēvēts par sporta un atpūtas kompleksu. Līdz ar to tur notiks arī, piemēram, riteņbraukšanas sacensības, vēl dažādi ne ar motokrosu saistīti pasākumi. Plānā ir izveidot motokrosa trasi bērniem un arī BMX pump track. Tagad, protams, galvenā aktualitāte ir pasaules čempionāta posms Ķeguma Grand Prix, kas notiks šīs nedēļas nogalē. Tieši tāpēc arī pieņēmu šo izaicinājumu – lai šādu posmu rīkošana Latvijā nebeigtos, lai līdzjutējiem un sportistiem būtu kur braukt, kur piedalīties, trenēties.
Tagad arī trases turpmākā pastāvēšana ir apdraudēta?
Šobrīd viss ir nostabilizējies. Aktīvi strādājam pie tā, lai veiksmīgi aizritētu pasaules čempionāta posms. Liels paldies jāsaka valdībai, Ķeguma novadam un Latvijas Motosporta federācijai. Kopīgiem spēkiem viņi palīdz man to virzīt uz priekšu. Paldies arī tiem, kas brīvprātīgi palīdz, nāk un dara. Viss virzās uz to, ka būs motokrosa svētki. MXGP posms ir faktiski augstākais punkts, kāds vien iespējams motokrosā. Latvijai būs Pauls Jonass, kurš šobrīd ir nebijušos augstumos. Neviens latvietis vēl nekad nav bijis tik augstu kopvērtējuma rangā, tā ka arī pašmāju līdzjutējiem būs iespēja baudīt sportisko cīņu, azartu.
Kas ir vieglākais un kas – grūtākais organizēšanā?
(Ilgi domā.) Nezinu. Nedalu darbus vieglajos un grūtajos. Ir lietas, kas jāizdara!
Paula Jonasa lieliskais sezonas sākums arī jums pašam bija pārsteigums?
Protams! Ne tikai man, bet arī visiem motokrosa pasaulē. Jau pirmajos divos posmos viņš bija uz pjedestāla un cīnījās par labām vietām. Šobrīd viņš dara savu darbu – braukt stabili, lieki neriskēt un mācīties braukt. Galvenais, lai brauc prātīgi, lai veselais saprāts ņem virsroku pār emocijām. Viņa karjera ir tikai pašā sākumā, tāpēc nevajag gaidīt no viņa brīnumus jau tagad. Viņš šogad jau parādījis vairākus brīnumus, un ar to, domāju, šobrīd pietiek. Protams, visi ceram, ka viņš Ķegumā kāps uz pjedestāla, bet tas nav viņa uzdevums pašlaik. Viņa īstais laiks būs pēc gadiem diviem.
Vai MX2 klases vidējais līmenis ir pazeminājies pēc vecuma ierobežojuma ieviešanas?
Man grūti spriest. Mērķis bija tāds, lai tie, kas sasniedz 23 gadu vecumu, vairs nebrauc ar mazajiem, bet gan ar lielajiem močiem. Vienam izdodas, citam – ne. Spilgts piemērs šosezon – pašreizējais MXGP kopvērtējuma vicelīderis Romēns Febrē pērn startēja MX2 klasē un nemaz nekļuva par čempionu. Tad jau laikam tas līmenis nav tik zems. Čempionāts ir čempionāts, un pirmais ir pirmais. Tā jau var salīdzināt, velkot paralēles ar hokeju, kurš labāks – Veins Greckis vai Sidnijs Krosbijs. Katrs spēlē savā laikā.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šoreiz mūsu braucēju MXGP klasē faktiski nav.
Manuprāt, tie latviešu puiši, kuri startēja MXGP klasē, uz augstāko līmeni pārgāja mazliet par agru. Vajadzēja izmantot iespēju braukt ilgāk MX2 klasē. Vispirms jāiemācās braukt. Tas līmenis, kurā mūsu puiši centās ielēkt, laikam tomēr bija par augstu.
Ķegumā kāds mūsējais MXGP klasē būs?
Zinu, ka Dāvis Ivanovs startēs. Varbūt vēl kāds mūsējais piedalīsies. Tā kā būs latviešu līdzjutējiem ko atbalstīt arī lielajā klasē. Mazajā klasē būs Pauls un arī Roberts Justs, kurš, manuprāt, aizvada savu līdz šim labāko sezonu. Eiropas čempionāta posmā būs vairāki mūsējie. Cik esmu dzirdējis, arī Matīss Karro domā startēt Ķegumā. Žēl, ka viņam neizdevās tikt pie līguma kādā komandā, lai startētu MXGP klasē.
Kā viņam pietrūka, lai kļūtu par topbraucēju? Viņš taču, tāpat kā Jonass, bija pasaules čempions junioriem!
Grūti pateikt. Varbūt kaut kur menedžmenta pietrūka, veiksmes, stabilitātes. Varam tikai spriest, nekad neesmu bijis pietiekami tuvu Matīsam, lai to saprastu līdz galam. Arī Ivo Šteinbergs, Dāvis Līvs bija talantīgi jauniešu gados, bet pēc tam viss pajuka. Laikam jau kaut kas tika darīts nepareizi.
Kā noskatījāt Paulu spožajiem panākumiem?
Viņam bija kādi 13 gadi, tāpēc toreiz uzreiz runāju ar viņa tēvu. Izstāstīju savu vīziju, ka arī latvietis taču var cīnīties par goda pjedestālu solo motokrosā. Ja reiz francūzis, itālis, holandietis var, kāpēc lai latvietis nevarētu? Viņa tēvs tam piekrita, un mēs sākām kopīgi strādāt, lai to īstenotu. Paulam bija tiešām labs treneris Normunds Jansons, kurš iemācīja motobraukšanas pamatus. Bija fiziskās sagatavotības treneris, tēva atbalsts – viss nepieciešamais, lai veiksmīgi attīstītos. Tiktāl viss rit labi. Vai izdosies līdz galam? Laiks rādīs!
Ko lai jums novēl pirms posma, un ko gaidāt no līdzjutējiem?
Man būs interesanti – pirmā tāda veida pieredze. Lai mazāk gadās kādi neparedzēti pārsteigumi, lai nebūtu apzinātas ļaunprātības, lai viss īstenojas! Līdzjutējiem iesaku nepārvērtēt pašreizējo situāciju un neizdarīt papildu spiedienu uz mūsu motobraucējiem. Pats zinu, cik grūti ir startēt mājās savu līdzjutēju priekšā.
Visu interviju ar Kristeru Serģi lasiet pirmdienas, 6.jūlija, avīzē Diena!