Virsrakstā minētais jautājums, laikam īpašu analīzi tomēr neprasa – Romēna Grožāna vaina ir saskatāma, lai gan šis incidents pats par sevi nebija brutāli agresīvs vai pilnīgi pārgalvīgs no francūža puses. Tomēr sekoja smags sods un tam ir vairāki citi priekšnoteikumi – vispirms jau fakts, ka šajā sezonā Grožāns bijs iesaistīts starta vai sacīkstes sākuma incidentos jau piecos posmos! Tas ir daudz, tomēr ne visi šie incidenti ir pārliekas agresivitātes rezultāts un ļoti bieži Grožāns samaksāja par savām iesācēja kļūdām vai neuzmanību. Tas nav attaisnojums, tomēr mēs nevaram likt vienādības zīmi starp Grožānu un, piemēram, Maldonādo, kurš lielākā daļā incidentos tomēr ir bijis agresors vārda tiešajā nozīmē. Otrs aspekts, kāpēc incidentam Spa ir pievērsta milzīga uzmanība – no sacīkstes izsisti divi čempiona titula pretendenti un turklāt arī čempionāta līderis Alonso, kas vispār pagadījās nepareizā vietā un nepareizā laikā. Būtu Hamiltona un Alonso vietā, piemēram, Di Resta un Verņē – mēs krietni ātrāk aizmirstu par šo lietu.
Atgriežoties pie paša incidenta sākuma, jau iepriekš minēju, ka arī Hamiltonam jāuzņemas daļa vainas, lai arī, salīdzinoši krietni mazāka daļa. Pie tādas pārliecības nonācu pēc Džekija Stjuarta paplašināta un analītiska sacerējuma izlasīšanas (autobiogrāfijā ‘Winning is no Enough’), kur skots skaidro, kā pats savulaik līdz sīkumiem izvērtējis dažādus sacīkstes scenārijus un pievērsis uzmanību sīkākajām detaļām. Tostarp sīki analizējis, kurā vietā starta brīdi atrasties ir drošāk un kuru pilotu tuvumā labāk nebūt laikā, kad tiek bremzēts pirms pirmā pagrieziena. Turklāt paļaušanās uz abšaubāmas reputācijas pilota veselo saprātu pirmajā līkumā ir milzīgs risks un pilotam ar titula ambīcijām pat neattaisnojams. Brīdī, kad Grožāns no kreisās puses strauji metās piesegt Hamiltonu, britam bija iespēja nedaudz atlaist pedāli, jo tīri garām tikt iespēju vairs nebija.
Nenoliedzami arī man patīk piloti, kas riskē un iet līdz galam, tomēr līdz finišam tiek un par čempioniem kļūst tie, kas zina, kad to var darīt un kad tomēr jāzaudē kauja, lai saglabātu izredzes uzvarēt karā. Viens piemērs, kas parāda atšķirību starp Hamiltonu un Alonso šajā aspektā. “Ferrari” pilots bija sacīkstes vadībā Kanādā, kad sākās problēmas ar riepām un strauji krita temps. Alonso izvērtēja situāciju un mierīgi palaida garām ātrākos sāncenšus un izcīnīja piekto vietu, tiekot pie ļoti vērtīgiem punktiem kopvērtējumā. Hamiltons līdzīgā situācijā Valensijā mēģināja sisties ar galvu sienā un nosargāt pozīciju pret ievērojami ātrāko Maldonādo (lai nu kuru) un rezultātā palika trases malā.
Komentāros gaidu lasītāju viedokli par (ne)gadījumu.
Beļģijas GP starta incidents