Kaut arī dalībnieku „kaujas” mašīnas nebija aprīkotas ar lielgabaliem, gāja karsti gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Karā kā jau karā, kritušo un ievainoto netrūka. Par laimi gan tikai sporta automobiļu rindās. Katrā atpūtas brīdī visiem bija motora pārsegi vaļā, riteņi noskrūvēti un mehāniķi būrās ap auto atliekām, lai pēc brīža atkal varētu turpināt cīņas. Kārtējo reizi tika pierādīta aksioma, ka trofi reids ir liela loterija, kurā vienmēr uzvar stiprākais. Lai cik neprognozējami būtu atsevišķi papildsacensību rezultāti, kopvērtējumā lielu pārsteigumu nebija.
Vienīgais izņēmums bija pērnā gada čempionu un līdzšinējo kopvērtējuma līderu TR1 kategorijā Pētersona un Motivāna izstāšanās. Jau triālā viņi spēja salauzt masīvu transmisijas tērauda lējuma detaļu, par ko Toyotas ražotājiem droši vien sapņos nerādījās, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams. Ar vietējā ciemata metinātāja gādību viņi drīz vien bija atpakaļ ierindā un pārliecinoši uzvarēja nākamās papildsacensības. Bet tas laikam „labo feju” saniknoja ne pa jokam un orientēšanās zonas finišu viņu Toyota LC tā arī nesasniedza. Pēc pirmās dienas vadībā izvirzījās Japānas armija, vai piedodiet, Dzintara Urniežus vadītais Suzuki Samurai. Viņam sekoja Viktora Pahomova Jimny. Otrajā dienā Pahomovam par katru cenu vajadzēja abas rezes uzvarēt Urniežu. Bet tā vietā visu dienu nācās cīnīties ar tehniskām ķibelēm un kopvērtējumā palaist garām Nikolaja Stepanova Toyota LC.
Open kategorijā sīvākā spēkošanās notika starp Ivara Rozes un Gundara Skudriņa ekipāžām. Katrā mikroduelī par mata tiesu uzvarēja Roze, kas summā deva pārliecinošu pārsvaru jau pēc pirmās dienas sacensībām.
Otrajā dienā atlika vien „nokārtot formalitātes”. Vecmeistaram Skudriņam par godu jāsaka, ka viņš brauca ar svešu automobili un trofi reidu sporta rīki ir īpaši unikāli un pielāgoti saimnieka braukšanas stilam un īpatnībām, tāpēc šis zaudējums ir vērtējams uzvaras cenā.
Tūrisma kausa izcīņā jau otro reizi pēc kārtas uzvarēja Ints Freibergs.