Latvijas BMX riteņbraucēji ceturtdien sāka un arī noslēdza savu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs. Kristens Krīgers vīru sacensību ceturtdaļfinālā piedzīvoja kritienu otrajā braucienā un trešajā vairs nepiedalījās, dodoties uz medicīniskajām pārbaudēm. Savukārt dāmu mačos Veronika Monika Stūriška ar 18. vietu trīs ceturtdaļfināla braucienu summā kvalificējās pēdējās cerības braucienam, bet tajā pēc sekmīga starta pirmās taisnes izskaņā pašas kļūdas rezultātā piedzīvoja kritienu.
“Pēdējās cerības braucienā bija reāli tikt,” pēc Krīgera kritiena rezumēja Lakučs, sakot, ka treniņos sacensību dienā braucējs izskatījies labi un beidzot viņam bija nostabilizējusies tehnika. “Tomēr atkal nesanāca starti, gribēšana bija lielāka, visu laiku brauca ar spēku, nepieturoties pie tehniskā izpildījuma, bet ar spēku šeit ir par maz. Beigās riteņa izslīdēšana, kas izraisīja kritienu, jau bija izmisuma kļūda – virāžas nav tādas, lai darītu tādas lietas, neizdevās visu nolasīt līdz galam. Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr.”
Lakučs skuma, ka kritiens bija nepatīkams. Vēl pirms oficiālo izmeklējumu uzzināšanas viņš prognozēja, ka, visticamāk, Krīgers guvis kakla traumu. “Pati Parīzes trase ir normāla, esmu pārsteigts, ka visi kritieni notikuši pašu kļūdu dēļ. Sportisti saprot, ka virāžas jābrauc uzmanīgāk, nedaudz piebremzējot. Trase ir piebraukta, daudzi to jau pazīst,” viņš atgādināja atšķirību no vairākām iepriekšējām olimpiskajām spēlēm – ja tad organizatori BMX trasi turēja noslēpumā, šeit bija iespējams tajā iepriekš trenēties.
Runājot par Latvijas dāmu sportisti, Lakučs teica, ka uz gados jauno Stūrišku bija mazāks spiediens, secinot, ka Veronika ar katru braucienu kļuva arvien labāka. “Sezona viņai bijusi grūta, man liekas, ka viņa nemaz necerēja uz šejieni tikt. Kad tomēr tika, vajadzēja no jauna saņemties, lai izdarītu to, ko visi līdzjutēji no viņas gaida. Tomēr Veronika ir malacis, treneris arī viņai ir malacis, izdarījis ļoti lielu darbu un viņai tas turpmāk nāks tikai par labu. Mums treniņos gāja labi, viņai tik labi nesekmējās, mēs vairāk gājām uz risku, viņa brauc nosvērtāk, nekāpj pāri savam līmenim – lēnām iet uz priekšu, baigais malacis.”
Stūriška ir salīdzināma ar Krīgeru, jo arī Kristens junioru vecumā tika uzskatīts par ļoti talantīgu. Tomēr, pārejot uz pieaugušo vecumu, viņam neizdevās to realizēt. Pats Krīgers par to sīkāk stāstīja Sporta Avīzes jūlija numurā, kas vēl pēdējās dienas pieejams labākajās preses tirdzniecības vietās ar Nauri Miezi, Tīnu Graudiņu un Līnu Mūzi-Sirmo uz vāka.
“Spēks viņam bija, bet taktiskā braukšana mazliet neaizgāja kā vajag un viņš vairāk balstījās uz savām spēcīgākajām īpašībām, tomēr BMX ir nepieciešams viss – kad iet spēks, tad neiet taktika, kad pieliek spēku pazūd taktika. Tev ir jāspēj atrast viduslīniju, ar vienu savu spēcīgo pusi nevari visu dabūt gatavu,” secināja Lakučs, paužot cerību, ka Losandželosas olimpiskajās spēlēs 2028. gadā būs divi Latvijas vīru sportisti. “Vēl ir četri gadi, jaunā paaudze mums nāk, juniori gūst tādus pat rezultātus kā Veronika, ziediņi plaukst. Nevajag uz viņiem likt spiedienu un cerības, bet, ja patīk sports, viņi izaugs, jo potenciāls ir diezgan skaists un spēcīgs.”
Paralēli Lakučs ir fiziskās sagatavotības treneris futbola klubā Valmiera. Runājot par savu nākotni, viņš pauda, ka nezina vai paliks BMX, bet labprāt to darītu. “Par futbolu viss ir skaidrs - tas ir mans maizes darbs, kas turklāt patīk arvien vairāk un vairāk. Savukārt BMX esmu pavadījis 24 gadus. Ja būs puikas un varēšu kaut kā palīdzēt, nav jau obligāti jābūt galvenajam trenerim vai viss jāņem uz saviem pleciem, bet ar pieredzi dalīšos mūžīgi mūžos,” saka speciālists.
Latvijas BMX izlases galvenais treneris šobrīd ir Ivo brālis Olafs Lakučs. Starp brāļiem ilgstoši pastāvēja publiski zināms konflikts, bet nesen viņi salīguši mieru. Par to prieku jūlija Sporta Avīzē pauda Krīgers, sakot, ka abu sadarbība dod augļus.
“Mēs nesalīgām mieru, vienkārši brālim iedeva virsvadību un tad viņš nekautrējoties uzrunāja mani, sakot, ka mēs kopā varam būvēt. Aizvadījām veču sarunu. Sen jau bija laiks BMX vadīšanu uzticēt tādam cilvēkam, kurš reāli ieguldās un viņam pret to ir kaisle,” saka Ivo Lakučs. “Bija prieks palīdzēt, atbalstīt, no manas puses nebija nekādu aizspriedumu. Laiks visu saliek pa vietām, domāju, ka BMX tikai paliks labāk - treneri apvienojas, visiem var atrast vietu, lai kopējais darbs iet uz priekšu un būtu rezultāts. Vai tā ir Veronika, vai tas ir Kristens, vai kāds rīdzinieks, visiem sirds izlidotu pa kaklu ārā, ja kāds šādās sacensībās (olimpiskajās spēlēs – aut.) uzvarētu.”