Kādā stadijā šobrīd esi gatavojoties jaunajai sezonai?
Šobrīd esmu tikai pašā sākuma stadijā. 21. novembrī aizvadīju pirmo treniņu pēc trīs ar pus nedēļu pauzes. Pāragri spriest pagaidām par savu gatavību. Uzreiz pēc komandas prezentācijas pasākuma kopā ar komandu dodamies uz Maljorkas salu, Spānijā. Tur aizvadīsim kopēju treniņnometni. Laikā starp komandas nometnēm un sacensībām es dzīvoju Francijas pilsētā Nicā, kur ar ģimeni esam apmetušies jau kopš uzsāku profesionāļa gaitas. Nicā ir ļoti labi treniņu apstākļi, lai labi sagatavotos sacensībām.
Vai ir skaidrība par taviem pirmajiem startiem 2018. gada sezonā?
Pirmie velobraucieni, kuros startēšu 2018. gadā, gaidāmi Maljorkā. Arī iepriekš tieši ar šīm sacensībām esmu uzsācis sacensību sezonu. Turpinājumā gan kalendārs atšķirsies no aizvadītās sezonas. Februāra beigās sekos Beļģijas klasika Omloop Het Niewsblad. Esmu priecīgs, ka martā būs iespēja startēt arī Strade Bianche sacīkstē. Skaidrs, ka man ir paredzēta dalība arī Flandrijas un Rubē klasikās.
Vai tev ir skaidrs, ko Bora – hansgrohe vienība no tevis sagaida nākamajā sezonā?
Jā, mani galvenie uzdevumi ir skaidri. Jāsasniedz labākā forma un Flandrijas un Rubē klasikām. Šeit man ir paredzēta nozīmīga loma, lai sekmētu Petera Sagana cīņu par uzvaras. Ja varēšu maksimāli ilgi un labi palīdzēt viņam, arī pašam beigās būs iespēja pacīnīties par augstu vietu.
Vai ir bijusi runa arī par tavu dalību kādā no nākamās sezonas grandtūrēm?
Par to daudz neesmu runājis. Šeit var būt dažādas iespējas. Šobrīd koncentrācija ir uz pavasara viendienām. Protams, ja būs nepieciešamība, es startēšu lielajās tūrēs. Tomēr neesmu sajūsmā par dalību tajās. Viendienas un mazās daudzdienas man patīk daudz labāk. Ir riteņbraucēji, ka sevi labāk apliecina trīs nedēļu daudzdienās, bet es piederu pie pretējās braucēju daļas.
Vai esi paspējis iepazīties ar jaunajiem komandas biedriem, kas Bora – hansgrohe komandai pievienojās šajā starpsezonā?
Mūsu komandā papildinājumu nav tik daudz kā citās vienībās. Klāt pienākuši četri jauni sportisti. Jau iepriekš labi zināju gan Danielu Osu, gan arī no Sky komandās pārnākušo Pīteru Kenno. Ar Davidu Formolo un Fēliksu Groshanteru vēl paspēšu labāk iepazīties treniņnometnēs un sacensībās.
Kāda komandā ir saziņas valoda?
Pamatā runājam angliski. Nedaudz es runāju arī franciski. Poļi, slovāki un itāļi savā starpā sarunājas itāļu valodā. Gan Polijas, gan Slovākijas braucēji, kas pārstāv mūsu komandu, ir vairākus gadus pavadījuši Itālijā un labi pārvalda šo valodu. Kad savā starpā sarunājas brāļi Sagani, es saprotu katru piekto vārdu, jo slovāku valodai ir neliela līdzība ar krievu.
Tev šobrīd ir 35 gadi, kas profesionālajā riteņbraukšanā vērtējams kā cienījams vecums. Vai tavā plānā par karjeras ilgumu ietilpst vēl viens olimpiskais cikls?
Jā, es uz to ļoti ceru. Protams, svarīgi ir parādīt labu rezultātu, lai komanda ar mani būtu apmierināta un vēlētos turpināt sadarbību arī tālāk. Pats esmu gatavs turpināt. Neesmu saguris. Nemaz nejūtu, ka man būtu 35 gadi šobrīd. Joprojām gūstu kaifu no riteņbraukšanas un manī ir vēlme sevi apliecināt.
Nākamajā sezonā no Latvijas deviņi sportisti pārstāvēs dažāda mēroga UCI licences saņēmušās komandas. Kāds ir tavs viedoklis par mūsu šosejas riteņbraukšanu?
Esmu priecīgs, ka ir tik daudz mūsu sportisti ar kontraktiem uz nākamo gadu. Tas apliecina mūsu izaugsmi. Vienlaikus, jāskatās par to, kuri sportisti nāk aiz tiem, kam ir kontrakti. Jāpalīdz viņiem cik tas ir iespējams. Man ir žēl, ka UCI kontinentālās komandas licence nākamajā gadā nebūs Rietumu banka – Rīga komandai, kur savu karjeras pirmo daļu pavadīju arī es. Neskatoties uz to, aicinu jaunos sportistus trenēties no visas sirds, sevi parādīt. Noteikti gan es, gan arī citi mūsu labākie braucēji centīsies palīdzēt jaunajiem tikt pie kontraktiem. Bet lai to darītu, ir jābūt rezultātiem un dzirkstij acīs.
Aizvadītās sezonas pirmā daļa tev neizvērtās kā cerēts. Kas bija galvenais iemesls?
Tās bija ilgstošas veselības problēmas, kas man neļāva sevi apliecināt. Es darīju visu no sevis iespējamo, tomēr organisms nebija tam gatavs. Tas bija ļoti smagi psiholoģiski, tomēr vēlos teikt lielu paldies Bora – hansgrohe komandai, kas mani ļoti atbalstīja un deva vērtīgus ieteikumus. Veselu mēnesi komanda man deva iespēju atjaunot veselību, kas ļoti palīdzēja, lai rādītu labāku sniegumu turpinājumā. Daudz labāk jutos jau Slovēnijas tūrē, bet pēc tam sekojošajā Latvijas čempionātā izdevās uzvarēt individuālajā braucienā. Biju nedaudz izbrīnīts par to, ka izdevās uzvarēt, ņemot vērā, ka mēnesi biju bez sacensībām. Slovēnijas tūri nobraucu tā teikt uz “svaigo”. Arī atlikusī sezonas daļa pagāja krietni vien labāk nekā tās sākums.
Kā tu salīdzinātu IAM Cycling komandu, kur pavadīji četras sezonas, ar Bora – hansgrohe vienību?
To nevar salīdzināt. Abās komandās bija savas lietas, kas man ļoti patika. Pirmais gads Bora – hansgrohe vienībā bija, lai pierastu pie jaunās vides. Tagad jau viss ir zināms, visi braucēji ļoti labi pazīstami. Vienmēr, kad ilgāku laiku esi pavadījis vienā komandā, nav viegli uzreiz pierast pie citas vienības. Īpaši tad, ja tev jau ir 35 gadi.
Pastāsti par kontaktu ar Peteru Saganu. Ir kāda lieta, ko viņš no tevis var pamācīties?
Man ar viņu ir ļoti draudzīgas attiecības. Saprotamies ļoti labi gan sacensībās, gan arī starp tām. Viņš pēc rakstura ir līdzīgs man. Vienkāršs sportists ar labu humora izjūtu. Vienīgais, ka viņš ir nedaudz no citas planētas, ko apliecina izcilie rezultāti. Es domāju, ka neko daudz no manis viņš nemācās. Pats ir sasniedzis tik daudz un domāju, ka sasniegs vēl daudz virsotņu.
Ko viņš sagaida no tevis sacensību laikā?
Konkrētu prasību viņam no manis nav. Protams, ka allaž aprunājos ar viņu sacensību laikā. Pajautāju, vai kaut kas nav nepieciešams. Ja atvedīšu dzēriena pudeli, viņš neatteiksies (smejas). Viņš ļoti daudz domā un dara pats. Patīk, ka viņš pielieto principu, pret citiem attiekties tā, kā pats vēlētos, lai attiecas pret viņu. Tas arī uztur draudzīgas attiecības komandas iekšienē.
Petera brālis Jurajs Sagans pēc rakstura ir savādāks?
Viņam reizēm ir problēmas ar disciplīnu. Viņš ir vecāks nekā Peters. Raksturā abi brāļi gan kopumā ir ļoti atšķirīgi.
Kad mēs tevi redzēsim Latvijā startējam?
Ja viss būs kārtībā ar veselību, tad es noteikti startēšu Latvijas čempionātā. Par citām sacensībām šobrīd neko negribētu teikt.
Kura ir tava mīļākā sacīkste, kur vienmēr vēlies atgriezties?
Man ļoti patīk viendienu klasikas. Īpaši Strade Bianche un “Parīze – Rubē. Joprojām gūstu kaifu par visām sacensībām, kurās jūtos ļoti labi.