2023. gada Eiropas čempions Valters Kreišs izcīnīja 4. vietu Eiropas U23 čempionātā, bet šogad jūnijā pirmo reizi rīdzinieks piedalījās Kontinenta čempionātā pieaugušajiem, paliekot netālu aiz finālistu strīpas 14. vietā. Šosezon parādītais rezultātu progress un Latvijas U23 rekorda sasniegšana (5,72m), ļāva Kreišam kvalificēties olimpiskajām spēlēm, kur Mareka Ārenta audzēknis no “Arkādijas” paveica to, kas nesanāca Eiropas čempionātā Romā, proti, sasniedza finālu, tāpēc debiju noteikti var saukt par lielisku.
Valters Kreišs bija pirmais no trim Rīgas sporta skolas “Arkādija”, kurš izgāja uz starta Parīzē. Vīriešiem kvalifikācijā piedalījās 30 kārtslēcēji, kuriem bija noteikta kvalifikācijas norma – 5.80m. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi tik augsta līmeņa sacensībās, bija skaidrs, ka varētu arī nebūt nepieciešams pārvarēt šādu augstumu, lai tiktu fināla divpadsmitniekam. Taču, lai saglabātu cerības, katrs augstums bija jāpārvar jau ar pirmo mēģinājumu.
Tas arkādietim, kurš bija ceturtais Latvijas pārstāvis olimpiskajās spēlēs kārtslēkšanā, arī izdevās, tiekot teicami galā ar grūto uzdevumu un visus pirmos trīs augstumus – 5.40m, 5.60m un 5.70m – pārvarot jau pirmajā mēģinājumā, kas bija nopietns pieteikums finālam, kaut arī vēl ne simtprocentīgs, taču ar lielām cerībām. 5,75m, kas par 3cm pārsniedza personīgo rekordu, ar trim mēģinājumiem Kreišam nepadevās. Šo 5,75m augstumu veica 10 kārtslēcēji, bet Valters ar austrālieti Kērtisu Māršalu pievienojās finālistiem veiksmīgo pirmo lēcienu (5.70m augstumā) dēļ, jo vēl divi citi arī bija pārvarējuši 5,70m, bet ar ne pirmo reizi.
Tādējādi ar dalītu 11. un 12. vietu ļoti līdzvērtīgā konkurencē “Arkādija” vieglatlēts iekļuva starp top 12 kārtslēcējiem, kļūstot par otro latvieti, kurš sasniedzis olimpisko spēļu kārtslēkšanas finālu. 2016. gadā Rio spēlēs Pauls Pujāts iekļuva finālā ar kvalifikācijā sasniegto 5,60m. Mareks Ārents un Aleksandrs Obižajevs katrs olimpiskajās spēlēs startēja pa divām reizēm, starp finālistiem neiekļūstot.
Tieši aiz fināla strīpas palika pasaules junioru vicečempions un pieaugušo čempionātā astotniekā iekļuvušais Klaudio Stekki no Itālijas, kurš arī pārvarēja 5,70,bet ar vairāk neveiksmīgiem mēģinājumiem. Aiz arkādieša palika vairāki titulēti kārtslēcēji. Pasaules čempionātā astotniekā tikušais Eiropas U23 čempions no Beļģijas Bens Broders, kura personīgais rekords ir 5,85m, polis Pjotrs Liseks, kurš karjeras laikā pāris reizes ir pārsniedzis 6m augstumu. Titulētais polis iestrēga pie 5,70 un šo augstumu nepārvarēja. Liseks pasaules čempionātos ir izcīnījis trīs medaļas – sudrabu 2017.gadā un bronzu 2015. un 2019. gadā, kā arī divas reizes kāpis uz pjedestāla pasaules čempionātos telpās un uzvarējis Eiropas čempionātā telpās 2017.gadā, bet Parīzē palika aiz arkādieša un nekvalificējās finālam ar 5,60m. Aiz Valtera palika arī vēl vien spēcīgs polis – 2016. gada Eiropas čempions un pagājušajā pasaules čempionāta finālists Roberts Sobera.
Finālam nekvalificējās pasaules čempionāta piektās vietas ieguvējs Tibo Kolē, kurš palika ar nepārvarētu 5,75 augstumu un vairāk mēģinājumu dēļ palika aiz Kreiša, kā arī mājinieks Antonijs Amirati, kurš ir 2022. gada pasaules un 2021. gada Eiropas junioru čempions un kurš lēcis 5,81m.
20 gadus vecajam Valteram Kreišam sacenšanās finālā kopā ar pasaules varenajiem kārtslēcējiem jau bija liels notikums, pirmo reizi sasniedzot tik augsta ranga sacensību finālu. Sākuma augstums bija nostādīts 5,50 metru augstumā, ko arkādietis pārvarēja ar otro mēģinājumu, kļūstot par pirmo Latvijas kārtslēcēju, kurš olimpiskajā finālā ticis pie rezultāta, jo pirms astoņiem gadiem Pujātam tas neizdevās.
Nākamais sacensību augstums pieauga ievērojami – par 20cm – un bija ļoti nopietns – 5,70m, kas tikai par diviem centimetriem bija zemāk nekā paša Kreiša personīgais rekords. Trīs mēģinājumos šoreiz šo augstumu neizdevās pārvarēt, bet tik un tā iegūtā 12. vieta ir lielisks panākums jaunajam arkādietim.
“Finālā nebiju priecīgs par pārvarētiem 5,50m, jo šī nebija mana diena, jo bija nedaudz paaugstināta temperatūra un kakls ciet. Ar komandu darījām visu, ko varējām. Man tika iedotas zāles, sildījāmies nedaudz savādāk – mazāk un aktīvāk, bet tik un tā ķermenis “atteicās”. Augstumā 5,70m varēja redzēt, ka kārts nekustējās caur vertikāli, un neizdevās līdz ar to tikt līdz lēcienam, tāpēc gāzos atpakaļ. Nebija ātrums, darīju, ko arēju, bet vienkārši nesanāca. Ar katru ieskrējienu bija nojausma, ka ātrums arvien mazāks paliek, tādējādi nevarēju izskriet vajadzīgā ātrumā ieskrējienu, lai sanāktu tas labais lēciens,” skaidro Valters Kreišs.
“Uz 5,50m man bija mīksta kārts, tāpēc uz 5,70m bija jāņem cita, bet, kā jau teicu, nevarēju šodien “pavilkt”. Varbūt pat būtu bijis labāk, ja atstātu iepriekšējo kārti, bet nekas.,” piebilst Kreišs.
“Es trešajā mēģinājumā atkritu atpakaļ un nepieskāros matračiem. Domāju, ka man nepietiek laika, bet tajā troksnī nevarēja dzirdēt, ka treneris Mareks Ārents sauca, lai skrienu un mēģinu vēlreiz tajās dažās palikušajās sekundēs. Pēc tam to uzzināju, tāpēc dusmojos, bet tā vienkārši nebija mana diena,” secina olimpiskajās spēlēs finālā startējušais arkādietis.
“Kopumā esmu priecīgs par savu debiju. 12. vieta nav slikts rezultāts. Nebija plānā kvalificēties finālam, tāpēc pārsteidzu pats sevi un citus. Līdz ar to nevaru teikt, ka būtu dusmīgs vai neapmierināts. Daļēji izpildīju mērķi, bet bija vēlme atkārtot vai labot Latvijas rekordu (5,80m), tas šoreiz neizdevās, bet vēl ir daudz laika to izdarīt,” optimistisks ir Kreišs.
“Mans sapnis ir piepildījies būt šeit un sacenties ar visiem labākajiem. Tas iedvesmo trenēties un gatavoties nākamajām sacensībām uz visiem simts. Vēlos kāpināt savu izaugsmi un rezultātus un tiekties uz augstākiem mērķiem,” apņēmību pauž “Arkādija” vieglatlēts.