Aparjodam kopš Nāciju kausa sacensībām piederošo trases rekordu (58,160 sekundes) kā pirmais sestdien pārspēja ar 11.numuru startējušais Leons Felderers no Itālijas - 58,025 sekundes.
No latviešiem pirmajā braucienā trasē pirmais ar 15.numuru devās Rozītis, ar vāju startu, bet labu braucienu tobrīd sasniedzot ceturto labāko rezultātu. Pēc visu sportistu finiša viņam tika 16.vieta braucienā.
Aparjods startēja ar 17.numuru, ar labu startu panākot jaunu trases rekordu - 57,824 sekundes un braucienā beigās ieņemot piekto vietu.
Uzreiz aiz viņa trasē devās talantīgais Bērziņš, kurš trases lejasdaļā - līkajā taisnē - bija spiests ar kājām pieskarties ledum, bremzējot braucienu, un tobrīd ieņēma ceturto vietu, pēc visu sportistu finiša ieņemot 14.vietu.
Ar 21.numuru startēja Dārznieks un par spīti iebraukšanai trases apmalē finiša taisnē trasi veica gandrīz ideāli, tobrīd 0,138 sekundes atpaliekot vien no Aparjoda. Pēc visu sportistu finiša Dārznieks braucienā ierindojās septītajā vietā.
Aparjodu kā pirmais apsteidza ar 23.numuru startējušais austrietis Reinhards Egers, kurš bija par 0,031 sekundi ātrāks, labojot trases rekordu.
Līderis pēc pirmā brauciena ar rezultātu 57,299 sekundes bija vācietis Johanness Ludvigs. Viņš par 0,280 sekundēm apsteidza austrieti Dāvidu Gleišeru un par 0,435 sekundēm - tautieti Maksu Langenhānu.
Aparjods no Ludviga atpalika 0,525, Dārznieks - 0,663, Bērziņš - 0,858 un Rozītis - 0,877 sekundes.
Arī otro braucienu teicami veica Rozītis, tobrīd piekāpjoties tikai teicami nobraukušajam austrietim Volfgangam Kindlam. Pēc visu braucēju finiša viņam tika 12.vieta 1,7 sekundes aiz uzvarētāja Ludviga.
Arī Bērziņš vizuāli veica labu braucienu, taču piekāpās gan Kindlam, gan Rozītim. Sacensību noslēgumā viņam tika 14.vieta 1,808 sekundes aiz vācieša.
Dārznieku iegāza kļūda 12.virāžā, kam sekoja vēl viena, tobrīd uzrādot vien sesto labāko laiku. Pēc visu braucēju finiša viņam tika 11.vieta 1,605 sekundes aiz Ludviga.
Savukārt Aparjods ļoti labi brauca līdz 13.virāžai, kurā piedzīvoja kritienu, atkāpjoties uz 23.vietu. Viņš no Ludviga atpalika 2,187 sekundes.
Ludvigs par 0,854 sekundēm apsteidza savu tautieti Fēliksu Lohu un par 0,858 sekundēm - vēl vienu vācieti Landenhānu.
Ceturto un piekto vietu ieņēma austrieši attiecīgi Dāvids Gleiršers un Egers, bet sesto vietu - itālis Dominiks Fišnallers.
Startēja 32 kamaniņu braucēji.
Dārzniekam un Bērziņam vieta pamatsacensībās bija garantēta jau iepriekš, bet Apajords un Rozītis posmam kvalificējās caur Nāciju kausu, kurā izcīnīja attiecīgi pirmo un trešo vietu. Aparjodam kā uzvarētājam līdz sestdienai piederēja arī trases rekords - 58,160 sekundes.
Latvijas vadošajam kamaniņu braucējam Aparjodam iepriekšējā sezona traumas dēļ noslēdzās jau decembrī, pirms tam viņam izcīnot trešo vietu Altenbergā. Dārznieks kopvērtējumā bija 14., bet Rozītis un Bērziņš ieņēma 16. un 17.vietu.
Jau ziņots, ka divnieku sacensībās sestdien trešie bija brāļi Juris un Andris Šici, bet piekto vietu ieņēma otrs Latvijas duets Mārtiņš Bots/Roberts Plūme.
Svētdien būs sacensības sievietēm un komandu stafete. Sieviešu konkurencē Latviju pārstāvēs Elīza Tīruma, Sigita Bērziņa, Kendija Aparjode un Elīna Ieva Vītola, bet Ulla Zirne kvotu dēļ startēja tikai Nāciju kausā.
Pirmajam Pasaules kausa posmam pieteikušies 170 kamaniņu braucēji no 27 valstīm: 57 sievietes, 53 vīrieši un 30 divnieki.
Pēc tam atlēti atgriezīsies Eiropā un dosies uz Sočiem, kur aizvadīs divus posmus - 27./28.novembrī un 4./5.decembrī. Turpinājumā 11./12.decembrī būs posms Vācijas trasē Altenbergā, bet nedēļu vēlāk - Austrijas trasē Īglsā.
Jau 2022.gada pirmajās divās dienās notiks sestais posms Vinterbergā, Vācijā, bet nedēļu vēlāk kamaniņu sportisti pulcēsies Siguldā. Mēneša vidū, 15./16.janvārī būs astotais posms Oberhofā, Vācijā, bet 22./23.janvārī Sanktmoricas trasē, Šveicē, norisināsies Pasaules kausa fināls un vienlaikus arī Eiropas meistarsacīkstes.
Sezonas kulminācija būs no 4. līdz 10.februārim, kad Jaņcjinā norisināsies cīņa par olimpiskajām medaļām.