Jau ziņots, ka Šaicāns par Latvijas kamaniņu sporta izlases galveno treneri kļuva maijā.
"Šī sezona man būs vērotāja sezona, kad ar "ērgļa aci" ir jāierauga negatīvās lietas, lai tās pārvērstu pozitīvajā, uzlabotu," pirms savas pirmās sezonas atbildīgajā amatā saka Šaicāns.
"Komandā ir jāiejūtas. Vasaras darbā tas man izdevās labi, komanda mani pieņēma ar pozitīvismu, treniņi bija patīkami un emocionāli," par pirmo pieredzi saka treneris, piebilstot, ka treniņi ir kas viens, bet sacensības - pavisam kas cits.
"Tad arī parādīsies plusi un mīnusi. Tad būs jāmāk komanda saliedēt un ieraudzīt lietas, ko izlabot, lai nākamajā sezonā būtu labāk. Tāds arī ir mērķis - ieraudzīt lietas, pie kā jāpiestrādā, lai olimpiskajām spēlēm Itālijā mēs varētu sagatavoties pēc iespējas labāk," saka Šaicāns.
Viņš atceras, ka pavasarī, kā pēc katras sezonas, Latvijas Kamaniņu sporta federācijā (LKSF) bija sapulce, kurā piedalījās visi treneri. Šaicānam bija jāatskaitās par to, kāda sezona ir padevusies junioru un jauniešu izlasei, "kas ir noticis, ko esam un neesam izdarījuši, kāda ir bijusi sezona un kā pietrūka".
"Nākamajā dienā bija nacionālās izlases atskaite par padarīto darbu sezonas gājumā, un daudzi nacionālās izlases sportisti izteica vēlmi, lai es palīdzu pieaugušo izlasei gan kā fiziskās, gan specifiskās sagatavotības treneris saistībā ar starta uzrāvienu," atceras Šaicāns.
Viņš stāsta, ka federācijas prezidents Klāvs Vasks un valde to uzklausīja un pēc sēdes uzaicināja uz tikšanos, kurā izteica savu redzējumu, ka Šaicāns var palīdzēt komandai nokļūt jaunā līmenī, piešķilt dzirksteli, un piedāvāja viņam kļūt par valsts izlases galveno treneri.
"Kad man piedāvāja kļūt par izlases galveno treneri, nebija tā, ka tūlīt ar abām rokām biju par. Izanalizēju plusus un mīnusus, apsvēru, kā mans pienesums var palīdzēt nacionālās izlases progresam," atklāj treneris.
Viņš stāsta, ka analīze ilga vairāk nekā mēnesi, jo viņš vēlējās saprast, vai un "kā viņš ar savu darbu var palīdzēt komandai, kurai ir tik augsti rezultāti".
Šaicāns uzsver, ka viņš negrib, lai ar viņu rezultāti būtu zemāki, un ka tā ir milzīga atbildība. Viņš argumentē, ka Kristers Aparjods un Gints Bērziņš ir pasaules labāko sešinieka braucēji. Tāpat arī Mārtiņš Bots ar Robertu Plūmi, kuri aizvadītajā sezonā Pasaules kausa (PK) kopvērtējumā izcīnīja trešo vietu divniekos.
"Komanda mani pieņēma ļoti labi, jo mani uzskata par labu starta tehnikas speciālistu, kas palīdzēs uzlabot starta rāviena tehnisko izpildījumu," par pirmajiem iespaidiem saka treneris.
"Viens no jautājumiem, ko, nākot uz nacionālo izlasi, gribēju, ir laba savstarpējā "ķīmija", labas attiecības sportistu un treneru starpā, ko es panācu junioru un jauniešu komandā," par mērķiem stāsta Šaicāns. Viņš laba kolektīva nepieciešamību pamato ar ilgo laiku prom no Latvijas, ilgajām nedēļām sacensībās, jo tad ir svarīgas savstarpējās attiecības un atgriezeniskā saite, kas nosaka arī komandas rezultātu.
"Protams, tas nenotiek vienas vai divu vasaru laikā. Tas notiek pakāpeniski, taču es ceru, ka tieši līdz olimpiskā cikla beigām 2026.gadā mēs saliksim visus punktiņus uz i, bet sportiskajā jomā mērķi, protams, ir visaugstākie," saka treneris.
Viņš atgādina, ka visi sportisti šajā izlasē ir gājuši caur viņa kopš 2017./2018.gada sezonas vadīto junioru un jauniešu izlasi, tikai šobrīd viņi ir nobriedušāki gan kā sportisti, gan personības. Trenera kontā junioru un jauniešu izlasē ir gan vairāki pasaules un Eiropas čempionu tituli, gan arī jaunatnes olimpisko spēļu uzvarētāja tituls, ko 2020.gadā Lozannas spēlēs Sanktmoricas trasē izcīnīja Gints Bērziņš. Savukārt par junioru un jauniešu izlases fiziskās sagatavotības treneri Šaicāns pirms tam strādāja no 2013./2014.gada sezonas.
"Darbs, ko līdz šim esam ieguldījuši gatavošanās periodā, attieksmes ziņā ir vienreizējs. Sportisti ir motivēti un gatavi strādāt," par aizvadīto sagatavošanās posmu saka treneris.
Pasaules kausa sezona kamaniņu sportā sāksies ar diviem posmiem Ziemeļamerikā, 8. un 9.decembrī spēkojoties ASV trasē Leikplesidā un 15. un 16.decembrī Kanādas trasē Vistlerā. Pēc jaunā gada sacensības tiks aizvadītas Vinterbergā (6.-7.janvāris), Insbrukā (13.-14.janvāris), Altenbergā (3.-4.februāris) un tad divas nākamās nedēļas nogales - Oberhofā. 24. un 25.februārī, kā arī 2. un 3.martā Pasaules kausa sezona noslēgsies ar posmiem Siguldā.