Sestdien viņš pusdienlaikā aizvadīja nelielu treniņu, kurā sacensību gaitā veica 800 metrus. Pirmais starts nu jau četrkārtējam olimpietim Silovam būs otrdien 1500 metru distancē.
"Sajūtu ziņā grūti salīdzināt ar citiem ovāliem. Ledus izskatās ātrs, bet patiesībā tāds nav. Diezgan daudz paņem enerģijas un jābūt ļoti uzmanīgam un tehniskam. Tiklīdz nesanāks tehnika, tas ļoti dārgi maksās laika izteiksmē. Man patīk ātrs ledus, Dienvidkorejā noteikti bija ātrāks. Šis ledus būs ļoti izaicinošs," uzsvēra Silovs.
Svētdien viņam paredzēta atslodzes diena, kad, visticamāk, Silovs atpūties, bet nākamā diena jāpavada pirmssacensību režīmā.
"Laika izteiksmē ļoti grūti prognozēt rezultātu, pat neiespējami. Šai distancei īsti neesmu gatavojies šajā sezonā. Kaut kur trāpīt vidū būtu labi," par iespējamo rezultātu un vietu teica Silovs, kuram otrdien būs apmēram 29 konkurenti.
Lielākas izredzes ir sacensībās ar kopēju startu, kas ir neprognozējamākas un kurās lielu lomu var spēlēt taktiskās cīņas.
"Līdzīgi kā grupas braucienā riteņbraukšanā, tur jau notiek spēle un paveras dažādas iespējas. Tāpēc tā distance šķiet pievilcīgāka," atzina Silovs.
Phjončhanas olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja ceturto vietu un augstās pozīcijas nastu izjūt joprojām, jo saprot, ka skatītāji gaida arvien labākus rezultātus.
"Man nepatīk to visu laiku atgādināt, bet, ja man pagājušā sezona nebūtu beigusies ar ļoti smagu traumu, tad es būtu pavisam citā vietā. Tas, kā esmu ticis līdz šejienei, man ir bijis liels pārbaudījums. Vēlme un griba ir, bet jārēķinās ar realitāti. Neesmu pārcilvēks. Zinu, ka vienam itāļu sportistam pēc līdzīgas traumas vajadzēja četrus gadus, lai atgrieztos. Negribētu sev uzlikt kādu spiedienu, jo saprotu, kam esmu gājis cauri," skaidroja sportists.
Lai gan Silovs izpildīja kvalifikācijas rezultātu, sākotnēji viņam netika piešķirta kvota dalībai olimpiskajās spēlēs. Latvijas ātrslidotājs bija starp pirmajiem rezervistiem un pirms nepilna mēneša saņēma gaidīto vēsti par izcīnīto ceļazīmi uz Pekinu.
"Man nekad mūžā nebija bijuši tādi amerikāņu kalniņi, kā šajā kvalifikācijas periodā. Sezonas pēdējā slidojumā nezinu no kurienes dabūju tādu rezultātu. Pats neticēju, ka tādu rezultātu izslidoju. Tiešām pēc finiša biju pilnīgi sausiņš, pilnīgi tukšs. Tikai tad sapratu, ka esmu izpildījis kvalifikāciju. Pēc tā izmisuma un visa pieredzētā bija tāds atvieglojums un eiforija. Vēlāk uzzināju, ka esmu ielikts tikai rezervistos. Visa šī sezona ir uz tādas robežas. Ir bijuši visādi pārbaudījumi šajā sezonā, tāpēc pārāk daudz nesapriecājos," stāstīja Silovs.
Pērn pasaules čempionāta sacensībās ar kopēju startu sāncensis zaudēja līdzsvaru un trāpīja Silovam ar slidu pa pēdas priekšpusi. Latvietim tika veikta kreisās kājas operācija, lai atjaunotu pēdas priekšējās saites, un pēc tam sekoja garš rehabilitācijas periods.
"Slidoju bez aiztures, bet pieļauju, ka tam ir sekas, piemēram, līdzīgā situācijā uzvestos citādāk. Taču olimpiskajās spēlēs piesardzība neglābs, šeit esmu atbrauca izdarīt tik daudz, cik spēju," par to, vai gūtā trauma liek slidot piesardzīgāk, sacīja Silovs.
Latvijas ātrslidotājs ir daudz publiski runājis par drošību sacensību laikā, taču, lai gan ir uzlabojumi, no līdzīgām traumām pagaidām nav iespējas izvairīties.
"Riski tikpat kā palikuši tādi paši. Nav nekas ieviests, lai izvairītos no tādām situācijām, kurā es nonācu, tam pašam sāncensim veicot vienu un to pašu manevru. Jā, potītes jānosedz tā, lai nevarētu sagriezties, taču joprojām no tā nevar izvairīties," atzina Silovs.
Ceļš uz Pekinu Silovam sākās ar automašīnu dodoties uz Latviju, bet turpinājumā bija lidojums no Rīgas caur Helsinkiem uz Ķīnas galvaspilsētu.
"Izdomāju braukt ar mašīnu, lai izvairītos no riska saslimt ar vīrusu. Arī Incelē dzīvoju pašizolācijā. Braucot mājās, saplīsa mašīna un pusstundas laikā viss sagriezās kājām gaisā. Šis gads ir bijis ļoti interesants, viens pārbaudījums seko pēc otra," atzīmēja Silovs.
2010.gadā Silovs kļuva par pirmo sportistu, kas vienās olimpiskajās spēlēs piedalījies gan šorttrekā, gan ātrslidošanā, turklāt paveica to vienā dienā.