Uz 2026.gada Olimpiādes rīkošanu pretendē Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma, kas renes sporta veidus plāno aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē, kā arī Itālijas pilsētas Milāna un Kortīna d'Ampeco.
Zviedrijā viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem bijis politiskais atbalsts spēļu rīkošanā, turklāt tikai janvārī pēc četru mēnešu debatēm izdevās apstiprināt jauno valdību, kuru vada Stēfans Levēns. Tāpat skaidru atbalstu nav paudusi Stokholmas dome.
"Sarunas ar visiem valdības līmeņiem ir pareizajā virzienā. Mēs redzam ļoti stipru atbalstu no valdības," pauda Dubī pirms nākamnedēļ gaidāmās vizītes Zviedrijā.
Dubī stāstīja, ka SOK reformu mērķis ir samazināt izmaksas un ierobežot būvniecību, kā arī olimpiskajām spēlēm jābūt vietējiem iedzīvotājiem draudzīgākām. Viņaprāt, abas kandidatūras atbilst SOK plānotajām reformām.
"Esam ļoti pārliecināti. Premjerministrs pirms pāris nedēļām medijiem teica, ka atbalsta šo projektu. Šajā posmā esam saņēmuši visu nepieciešamo atbalstu," uzsvēra kandidatūras vadītājs Rihards Brisiuss.
Līdzīgas problēmas ir arī Milānas - Kortīnas d'Ampeco kandidatūrai, kurai arī vēl nav skaidra politiskā atbalsta.
Sākotnēji kandidatūras nosaukumā bija tikai Stokholmas vārds, bet, virzot to tālāk, tika iekļauta arī Ore. Pēc ziemas olimpiskajām spēlēm paredzētas arī ziemas paraolimpiskās spēles.
Līdz 12.aprīlim jābūt iesniegtam pēdējām pašvaldību un valsts garantijām par drošību un vīzām.
Olimpisko spēļu mājvieta 2026.gadam tiks izvēlēta jūnijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Šveices pilsētā Lozannā.
Pērnā gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.