Pētnieku uzmanības centrā bija nonākušas Zemes gūtās "rētas" pēc ārkārtīgi postošās zemestrīces Irānas pilsētā Bamā 2003.gadā. Toreiz 6,6 baļļu pēc Rihtera skalas spēcīgie grūdieni nojauca gandrīz visu pilsētu un nogalināja 26 tūkstošus cilvēku.
"Zemes masas dziļumā nobīdījās par diviem, varbūt trīs metriem, bet virspusē plaisas bija labi ja 25 centimetrus platas vai mazākas," vortālam LiveScience stāstīja viens no pētniekiem Ēriks Fīldings no Caltech institūta.
Seismologi līdzīgu fenomenu pamanījuši arī citu zemestrīču vietās, un viņiem šķita neloģiski, ka zeme nebīdās kā viengabalaina masa. Apkopojuši novērojumus Bamā, zinātnieki nonāca līdz interesantai teorijai. Pazemes grūdienu laikā Zemes virsējā akmeņainā kārta nevis saplaisā, bet izstiepjas. Tādēļ uz tās parādās salīdzinoši nelielas "vagas". Bamas reģionā dziļi pazemē plātnes atbīdījušās viena no otras pat 200-400 metru tālu. Savukārt virspusē tikai palielinājušies attālumi starp akmeņiem.
Laika gaitā atstarpe starp objektiem zemes virskārtā atkal sarūk. "Tas ir ļoti pakāpenisks process," Ē.Fīldings stāstīja, ka 3,5 gadu laikā akmeņi satuvinājušies vidēji par trīs centimetriem. Viņš nespēj izskaidrot, kādu spēku ietekmē tas notiek. "Pētot lūzuma vietas, mēs atklājām, ka tās vienmēr palikušas apslēptas," zinātnieks pieļauj domu, ka seismiski aktīvajos reģionos akmeņainajai zemei piemīt savdabīgas īpašības.
***
Vai zinājāt, ka...
Ūdens iemītnieki, kas pārtiek no ezeru un upju dibena nogulsnēm, izdala mazliet smieklu gāzes. Slāpekļa oksīds, kā zinātniski dēvē šo vielu, ir ļoti spēcīga siltumnīcas efektu izraisoša gāze. Tā uzsilda atmosfēru 310 reižu intensīvāk nekā tāds pats daudzums oglekļa dioksīda. Grēkotāji ir divvāku gliemji, saldūdens gliemeži un līdzīgas radības.