Šogad Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija piešķīra Zviedrijas Bankas iedibināto ekonomikas zinātņu balvu Alfrēda Nobela piemiņai tādam pētījumam, kas skaidro saistību starp tehnoloģisko progresu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kura ir uzlabojusi dzīves līmeni, veselību un dzīves kvalitāti cilvēkiem visā pasaulē.
Jāatgādina, ka A. Nobels nebija paredzējis piešķirt Nobela prēmiju ekonomikā. To XX gadsimta 60. gadu beigās iedibināja un sāka finansēt Zviedrijas Banka.
Trīs saņēmēji
Šogad Nobela komiteja uzsver, ka Nobela prēmija ekonomikā ir piešķirta par inovāciju virzītas ekonomiskās izaugsmes izskaidrošanu.
Pētījuma autori, kuriem prēmija piešķirta, ir ASV un Izraēlas ekonomikas vēsturnieks Džoels Mokirs (dzimis 1946. gadā), franču ekonomists un Londonas Ekonomikas skolas profesors Filips Agjons (dzimis 1956. gadā) un Kanādas ekonomists Pīters Hovits (dzimis 1946. gadā).
Dž. Mokiram prēmija piešķirta par pētījumu, kurā identificēti ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikumi, izmantojot tehnoloģisko progresu. Savukārt F. Agjons un P. Hovits prēmiju ieguva par analīzi, kurā pierādīts, ka «radošā iznīcināšana» (formulējums angļu valodā – constructive destruction) ir galvenais izaugsmi veicinošais faktors.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 22. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00