Daudzi jaunuzņēmumi šajā jomā patlaban rodas kā sēnes pēc lietus un daudzi arī drīzumā no tirgus aiziet, tomēr šobrīd jau ir tādi jaunuzņēmumi, kuru piedāvātie risinājumi ir kļuvuši kvalitatīvāki un darbības līmeni varētu nosaukt par inženieru līmeni.
Baltic3D valdes loceklis un vadītājs Jānis Jātnieks uzskata, ka Latvijā 3D printēšana ir ļoti labā līmenī, turklāt ir arī labs printeru un programmatūras nodrošinājums skolās. Pats uzņēmums pērn skolās ir uzstādījis 40 iekārtu un šogad plāno uzstādīt vēl vairāk. 3D printēšanas attīstība skolās "ir sociāls pasākums, jo naudu mēs pelnām, strādājot ar lielajiem uzņēmumiem", uzsver Jātnieks.
Laikietilpīgs ceļš
Lai arī studentiem un skolēniem ir interese par 3D printēšanu, svarīgs priekšnosacījums, lai varētu ar to nodarboties, ir zināšanas 3D modelēšanā. Te, protams, būtisku lomu spēlē tehniskās mācību iestādes, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Valsts tehnikums, tāpat svarīga ir zināšanu apmaiņa starp dažādām izglītības iestādēm un starp izglītības iestādēm un uzņēmumiem.
Piemēram, lai popularizētu 3D tehnoloģijas un risinājumus, tiek rīkotas radošās darbnīcas, vienā no tādām kopā strādā trīs dažādi sadarbības partneri – RTU, Baltic3D un Latvijas dzelzceļa (LDz) meitas uzņēmums LDz Ritošā sastāva serviss.
LDz Ritošā sastāva servisa Ķīmiski tehniskās un mērījumu laboratorijas vadītājs Gatis Blīgzna teic, ka šos trīs sadarbības partneru kopīgos pasākumus veido kopā ar studentiem, lai rosinātu studentus un arī izglītības iestādes domāt par jaunām tehnoloģijām un to mācīšanu, piemēram, 3D printēšanu. Protams, detaļu 3D printēšana ir ļoti specifiska, bet ir skaidrs, ka šī tehnoloģija attīstīsies un speciālisti būs vajadzīgi. Turklāt 3D modelēšana nepieciešama ne tikai printēšanai.
Savukārt Jātnieks neslēpj, ka ceļš līdz šim kopprojektam ar RTU un LDz bijis garš un sarežģīts. Viss sācies ar to, ka LDz vienai ritošā sastāva darbnīcai bija iegādāts 3D printeris, un savstarpējās sarunās izrādījās, ka esošo printeri var izmantot daudz plašāk. Tika ģenerētas idejas un radīts pirmais prototips, vēlāk tas viss rezultējās sadarbības līgumā, kas noteica, ka Baltic3D iepazīstina LDz ar dažādām izmantošanas iespējām. "Nekādas naudas tur vēl nebija. Jaunuzņēmumam ar lielu uzņēmumu ir grūti strādāt un panākt iegādes līgumus, tāpēc uzsvaru likām uz to, ka gribam parādīt, ko mēs mākam. Tas bija svarīgi, lai mums dotu iespēju. Rezultātā iespēja mums tika dota," stāsta Jātnieks.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4. aprīļa numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!