Latvijā ik gadu vairāk nekā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to, ar kādām problēmām sastopas cilvēki. Tāpēc ir visai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību.
Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā, jo 30 gadu laikā notāri ir sākuši 240 275 mantojuma lietas.
Notāri ir ieviesuši arī virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.
Nākamā – ceturtā – desmitgade nepārprotami paies mākslīgā intelekta zīmē. Tehnoloģijās balstītu risinājumu loma pieaug ikvienā mūsu dzīves jomā, un redzam, ka tuvākajā nākotnē šādu instrumentu, arī mākslīgā intelekta izmantošanas, īpatsvars pieaugs arī notāru darbā. Esam gatavi izmantot mākslīgo intelektu, lai, piemēram, uzticētu tam liela apjoma informācijas savākšanu sankciju pārkāpšanas un naudas atmazgāšanas jautājumos, kā arī mantojuma lietās. Tāpat mākslīgais intelekts varētu palīdzēt risināt sākotnējo komunikāciju ar klientu un ne tikai. Tieši patlaban ir īstais laiks rast atbildes uz jautājumiem, kā mākslīgā intelekta instrumenti var uzlabot notāra un klienta komunikāciju, kādu ikdienas notāra darbību izpildē būtu efektīvi izmantot mākslīgā intelekta instrumentus un kādi noteikumi un pamatprincipi būtu ietverami Notariāta likumā, lai notārs savā amata darbībā drīkstētu izmantot dažāda veida mākslīgā intelekta risinājumus.
Taču vienlaikus līdzās tehnoloģiju integrācijai notāru darbā ir virkne citu jautājumu, kas ir notariātam un arī Latvijas tiesu sistēmai aktuāli un nākotnē kļūs vēl svarīgāki. Kvalitatīvu cilvēkresursu piesaiste jau ir pasaules mēroga problēma, un, piemēram, vācu kolēģi tieši šīs problēmas dēļ ieviesuši mākslīgā intelekta risinājumus. Tie aizstāj juristus, kuri pietiekami nepārvalda vācu valodu un tāpēc nespēj sagatavot darījuma dokumentus. Globāli ir jārisina arī jautājumi, kas skar notāru darba efektivizāciju, un daudzi citi.
30 gadu laikā Latvijas notāri ir apliecinājuši aizrautību un kompetenci savā darbā, veidojot Latvijas tiesisko vidi, un tieši tādi cilvēki mums būs vajadzīgi arī turpmāk. Šādus cilvēkus neaizstās neviena tehnoloģija.