Apdrošināšanas kompānijas Balta Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes eksperts Edgars Goldmanis, kurš darbojas arī konkursa Drošākais uzņēmuma autoparks 2016 žūrijā, Dienai stāsta, ka uzņēmumiem jābūt sistemātiski un regulāri apkopotai informācijai par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, turklāt ar ikgadējo obligāto tehnisko apskati vien var būt par maz.
"Pirmkārt, jāsaprot, ka drošs autoparks nozīmē regulāru transportlīdzekļu tehnisko pārbaudi un ka šādas tehniskās pārbaudes jāveic daudz biežāk par vienu reizi gadā. Otrkārt, regulāra transportlīdzekļa tehniskā un vizuālā pārbaude, kā arī gaisa spiediena kontrole riepās ik dienu ir obligāts priekšnosacījums. Turklāt tas attiecas ne tikai uz uzņēmumu autoparku vadītājiem, bet arī uz ikvienu auto īpašnieku. Treškārt, ne mazāk būtiski ir pārliecināties par izmantoto rezerves daļu kvalitāti un riepu atbilstību transportlīdzekļa izmantošanas mērķim un braukšanas apstākļiem," uzskata Goldmanis.
Svarīga tehniskā apskate
Arī šogad, vērtējot uzņēmumu darbības saistībā ar autoparku uzturēšanu konkursa Drošākais uzņēmuma autoparks 2016 ietvaros, atklājies, ka aizvien aptuveni 20% uzņēmumu tehnisko apskati izmanto kā automašīnas diagnostikas iespēju. "Tāpēc aktuāls ir jautājums – cik droši šie transportlīdzekļi ir ikdienas satiksmē?" retoriski vaicā Goldmanis. Esot gan dažādi – daudzos uzņēmumos padziļinātas transportlīdzekļu tehniskās apskates tiek organizētas vismaz reizi ceturksnī. Jautājums par retāku obligāto tehnisko apskati atkal aktualizēts arī saistībā ar Saeimā skatāmo iniciatīvu par obligātu tehnisko apskati reizi divos gados (par šo iniciatīvu portālā Manabalss.lv tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu). Pašreizējais atbildīgās Saeimas komisijas konceptuāli atbalstītais lēmums paredz, ka līdz četrus gadus veciem automobiļiem tehnisko apskati varētu noteikt retāk, nekā ierasts, respektīvi, tikai reizi divos gados. Tas attiektos arī uz vairumu uzņēmumu auto (protams, specifiskos gadījumos, piemēram, pasažieru autobusu vai mācību braukšanas auto, pārbaudes ir un būs biežākas). CSDD piebildusi – satiksmes drošība Latvijā ik gadu uzlabojas, tomēr salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nav apmierinoša, tāpēc priekšlikums par retāku tehnisko apskati jāvērtē uzmanīgi.
"Rūpīgi izanalizējot Latvijas autoparka stāvokli, tehniskās apskates procesu rezultātus un vidējo auto vecumu, gan Satiksmes ministrija un CSDD, gan satiksmes drošības eksperti piekrita, ka vismazākā ietekme uz satiksmes drošību būtu, ja [tehniskās apskates] periodiskums tiktu palielināts vieglajiem auto, kad pirmā tehniskā apskate būtu jāveic pēc diviem gadiem, otrā atkal pēc diviem gadiem, bet turpmākās tehniskās apskates būtu jāveic katru gadu. Vēl vairāk – papildus secināts, ka arī piekabēm ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām varētu noteikt tādu pašu apskates periodiskumu kā vieglajiem auto. Jaunā kārtība vienkāršos vieglo auto un piekabju izmantošanu," paziņojumā medijiem pauž CSDD.
Apdrošinātāji gan neņemas precīzi atbildēt, cik pareizs būtu lēmums par retāku tehniskās apskates ciklu, taču apdrošināšanas kompānija var atteikt atlīdzību pēc negadījuma, ja tas saistāms ar neizietu auto tehnisko apskati.
"Mums nav pieejama statistika par negadījumu iemesliem valsts mērogā, taču mēs labprāt iepazītos ar datiem par negadījumu cēloņiem, lai varētu formulēt argumentētu viedokli par to, cik bieži būtu jāiziet tehniskā skate. If apdrošināšanas KASKO noteikumos jau vismaz desmit gadu iekļauts nosacījums, ka atlīdzība var tikt atteikta, ja negadījums ir tiešā cēloņsakarībā ar neizietu tehnisko apskati. Visu šo gadu laikā šī iemesla dēļ esam atteikuši atlīdzību tikai dažos gadījumos un līdz ar to nevaram apstiprināt izskanējušos apgalvojumus, ka ceļu satiksmes negadījumu iemesli ir tieši saistīti ar auto tehnisko stāvokli," Dienai atzīst If apdrošināšanas KASKO produkta vadītājs Roberts Skrupskis.
Pie stūres lasa grāmatu
Izvērtējot transportlīdzekļu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, visbiežāk dažādi negadījumi saistīti ar autovadītāju apzināti vai neapzināti pieļautiem pārkāpumiem, ne auto tehnisko stāvokli, stāsta Skrupskis. "Apdrošināšanas atlīdzību, kuru iemesls ir slikts automašīnas tehniskais stāvoklis, nav daudz," viņš uzsver un piebilst – daudz ieteicamāki būtu stingrāki sodi autovadītājiem, lai ierobežotu mobilo tālruņu lietošanu un citas uzmanību traucējošas darbības pie stūres. "Nesen kolēģi bija liecinieki gadījumam – autovadītāja uz Vanšu tilta sastrēguma laikā pie stūres lasīja grāmatu," teic Skrupskis.
Apdrošināšanas kompānijas Balta pārstāvis Goldmanis gan ar gandarījumu piebilst – konkursā Drošākais uzņēmuma autoparks 2016 dalībnieku ir teju uz pusi vairāk nekā pērn, un no sarunām ar uzņēmumu vadību var secināt, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk domā par autoparku "veselības stāvokli", tostarp par kontroli tam, kā transportlīdzekļi tiek ekspluatēti.
"Redzam vairākas pozitīvas tendences, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Piemēram, arvien vairāk transportlīdzekļu tiek aprīkoti ar telemātikas ierīcēm, ar kurām autoparku vadītājiem ir iespēja attālināti sekot līdzi dažādiem parametriem, kas raksturo vadītāju braukšanas stilu un attieksmi pret uzņēmuma mantu un resursiem. Vēl viena pozitīva tendence, kas iezīmējas šī gada rezultātos, ir tāda, ka ievērojami mazinājies degvielas zādzību gadījumu skaits. Tas skaidrojams ar to, ka uzņēmumos vairāk uzmanības tiek veltīts savstarpējas sapratnes palielināšanai starp transportlīdzekļu vadītājiem un uzņēmuma vadību, piedāvājot darbiniekiem arvien jaunus motivācijas veidus un bonusus," stāsta Goldmanis.
Kāda tendence ir nemainīga kopš konkursa pirmsākumiem – uzņēmuma vadība ir tā, kas nosaka, vai autovadītājs pie stūres sēdīsies zinošs, atpūties un motivēts vai tieši pretēji.