Nauda jāpelna, ne jāapgūst

Tas bija ieguldījums divu miljonu eiro apmērā uzņēmumā _Genuine_ Winds, kas strādā pie jauna tipa vēja turbīnu radīšanas.Produktam jābūt unikālamGarkāns pērn investējis piecos start up, bez jau minētā _Genuine Wind _tie ir uzņēmumi Monea un Failiem.lv, Baltic Titan un Advangrid. Investīciju apmēra amplitūda ir gana plaša - no 300 000 eiro līdz jau minētajiem diviem miljoniem. Par to, kā radusies vēlme investēt start up, Garkāns stāsta: "Esmu uzņēmējs jau 25 gadus un visu mūžu esmu bijis saistīts ar būvniecības biznesu un investīcijām tajā. Tagad es arī investēju, tikai tas nav bizness, kas saistīts ar būvniecību. Ir tikai normāli, ka uzņēmējs, kurš dzīvē kaut ko sasniedzis ne tikai finansiāli, bet arī uzkrājis pietiekami daudz zināšanu, vēlas tās nodot tālāk jaunajiem. Tā radās doma par investīcijām perspektīvos start up. Tur es redzu nākotni un iespēju Latvijai iziet pasaulē ar kādu jaunu inovatīvu produktu."Garkāns nenoliedz, ka, tāpat kā visus riska kapitālistus, viņu interesē arī peļņa, taču tikpat svarīga motivācija ir atbalsts jauniem talantiem un dalība unikāla, inovatīva produkta izstrādē. "Tas viss sākās ar ekonomisko spēli jauniešiem, kur tie simulēja biznesa situācijas. Labākie tika uz pasaules čempionātu. Starp tiem bija komanda, kurā piedalījās arī divi jauni puiši no mana uzņēmuma Arčers. Viņi pasaules čempionātā ieguva septīto vietu. Tagad viņi ir mani investīciju padomnieki, kuri atlasa projektus, kuros potenciāli varētu investēt. Tas notiek ar Biznesa eņģeļu tīkla starpniecību."Taujāts, kādi ir galvenie kritēriji, pēc kuriem tiek izraudzīti investīciju projekti, Garkāns skaidro: "Tam jābūt unikālam produktam, kāda pasaulē nav un līdz ar to nav nepieciešami lieli mārketinga izdevumi, lai ieietu tirgū. Vēl ļoti būtisks kritērijs ir, lai produkts būtu aptaustāms, nebūtu tikai uz papīra, vēl, protams, būtisks ir izaugsmes potenciāls un pienesums Latvijas ekonomikai. Ideālā gadījumā es priecātos, ka produkta ražošana notiktu Latvijā. Mans līdz šim lielākais ieguldījums ir projektā, kas saistīts ar vēja enerģētiku - vēja turbīnu ražošanu. Tur izmantota tehnoloģija, kuras lietderības koeficients, kā rāda visi dati, ir labāks kā jebkuram analogam pasaulē."Lai ražošana paliktu LatvijāRiska kapitālisti, kuri investē kādā uzņēmumā, parasti kļūst par tā līdzīpašniekiem un sniedz finanšu un cita veida konsultācijas, palīdz ar kontaktiem, arī eksporta tirgu atrašanu. Tieši tā rīkojas arī Garkāns. "Mans galvenais pienesums _start up ir ne tikai nauda, bet arī zināšanas, spēja jaunos talantus nolikt, ja tā var teikt, uz biznesa sliedēm. Tie visi ir jauni, ļoti zinoši cilvēki, bet viņu galvenais klupšanas akmens ir nespēja sastrukturēt biznesu un grūtības piesaistīt līdzekļus. Tas, ko es varu iedot, ir šī biznesa pieredze. Tad, ja šie jaunie uzņēmēji vēlas piesaistīt arī bankas finansējumu un es esmu kā galvotājs, bankai ir pavisam cita attieksme," stāsta Garkāns. Savukārt, runājot par noieta tirgu atrašanu, Garkāns bilst, ka start up_, kuros veiktas investīcijas, produkti ir tādi, ka "esmu pārliecināts, tirgus pats pie tiem atnāks. Līdz ar to nebūs īpaši jānopūlas ar eksporta tirgu atrašanu. Uzņēmuma Genuine Winds vēja turbīna pašlaik uzstādīta ASV pasaulē lielākajā vēju turbīnu laboratorijā, un tur pašlaik veicam testus. Ja tie atbildīs mūsu datiem, tad tirgus pilnīgi noteikti pats atnāks pie mums".Uz jautājumu, kāda veiksmes gadījumā būs investora tālākā rīcība, seko garāks skaidrojums: "Var pārdot patentu, jo trīs no produktiem, kuros esmu investējis, ir patentēti 30-50 valstīs. Var arī pārdot ražošanas licenci. Vēl viena iespēja ir līdzdarboties kopējā jauna ražošanas uzņēmuma radīšanā. Vēja turbīnu gadījumā investors var līdzdarboties vēja parku radīšanā. Protams, ir iespēja arī uzņēmumu pārdot stratēģiskajam investoram, ja man pašam nav pietiekami līdzekļu, ko ieguldīt uzņēmuma tālākajā attīstībā. Taču mana vēlme ir, lai ražošana paliktu Latvijā."_Start up _pieredzeViens no uzņēmuma _Genuine Winds _līdzdibinātājiem Grigorijs Fedotovs norāda, lai vēja turbīnu ražošana paliktu Latvijā, būs nepieciešamas pat vairākas rūpnīcas, jo vienā to paveikt nevarēs. Līdz ar to tas būs atkarīgs no investora skatījuma un finanšu iespējām. "Mūsu sadarbība aizsākās kādā sanāksmē, kur start up prezentēja savus produktus. Tur bijām mēs un arī Arčers investīciju pārstāvji. Tā mēs viens otru satikām. Pašas sarunas par investīciju veikšanu ilga tikai mēnesi, kura laikā tika panākta vienošanās par divu miljonu eiro lieliem ieguldījumiem. Vienas no lielākajām izmaksām līdz šim bijušas saistītas ar vēja turbīnu transportēšanu uz laboratoriju ASV, to montāžu, kā arī testu izmaksām," stāsta Fedotovs. Viņš uzsver, ka sadarbība ar privāto investoru uzņēmumam ir ļoti veiksmīga, un atzīst, ka bez šīm investīcijām tik tālu kā pašlaik nekad nebūtu tikuši, jo vienkārši nebija naudas produkta tālākai attīstībai un bieži trūka padoma, kā produktu attīstīt tālāk.Savukārt uzņēmumu Failiem.lv, un Files.fm, kurā arī investējis Garkāns, vadītājs Jānis Viklis par sadarbības aizsākumiem stāsta: "2014. gada rudenī piedalījos Latvijas tehnoloģiju nozares uzņēmumu tirdzniecības misijā uz Silīcija ieleju ASV, kur braucu izskatīt iespējas sadarboties ar ASV investoriem un apsvērt iespēju darboties ASV un attīstīt Files.fm zīmolu. Misijas laikā iepazinos ar Armanda Garkāna pārstāvjiem, ar kuriem izveidojās dialogs par un ap IT projektiem. Atgriezušies Latvijā, turpinājām komunikāciju, kas rezultējās Garkāna investīciju piedāvājumā. To apjoms ir vairāki simti tūkstoši eiro, kas tiek ieguldītas trīs lielās pozīcijās: speciālistu algošanā, serveru aparatūras iegādē un datu centru un tirgus izpētes, un mārketinga izmaksās. Mūsu galvenais mērķis, domājot par uzņēmumu tālāko attīstību, ir eksporta tirgu apguve. Mums jau pašlaik 40% servisa apmeklētāju ir no visas pasaules." Arī Viklis atzinīgi novērtē privātā investora sniegtās biznesa konsultācijas.Jaunrades procesamPats Garkāns, runājot par ieguldījumu izlietošanu, teic: "Investīcijas aiziet tikai produkta izstrādei jeb, citiem vārdiem sakot, jaunrades procesā. Nedrīkst paņemt naudu, tikai lai pabarotu savu komandu. Ir jāsper nākamais solis tālākajā attīstībā. Vislielākās grūtības ir pieradināt cilvēkus pie termiņiem, pie tā, ka nauda jātērē apdomīgi." Garkāns visai skarbus vārdus velta arī līdzšinējai domāšanai un attieksmei pret naudu: "Viens no start up, kurā esmu ieguldījis līdzekļus titāna reaktora izstrādei, sadarbojas ar kādu zinātnisko institūtu, un kādā sapulcē dzirdu, kā zinātnieki spriež par naudas apgūšanu. Taču termins "apgūt naudu" jāaizmirst, nauda jānopelna, nevis jāapgūst. Tā ir lielākā problēma Latvijas zinātnē, ka nauda tiek izdalīta un apgūta. Nopietni jādomā, kā stiprināt zinātnieku un uzņēmēju sadarbību. Zinātniekiem daudz vairāk jādomā par savu izgudrojumu komercializāciju," spriež Garkāns un rosina zinātniskos institūtus rīkot prezentācijas, uz kurām aicināt uzņēmējus un tādējādi piesaistīt finansējumu kādam jaunam produktam.Savukārt, domājot par valsts atbalstu start up, Garkāns uzsver, ka šie uzņēmēji ir superriskētāji, kuri pirmos darbības gadus vispār var strādāt bez kādiem ienākumiem. Tāpēc nodokļu atvieglojumi start up pirmajos darbības gados būtu tikai pamatoti. Vēl viens padoms, kuru Garkāns vēlas nodot potenciālajiem privātajiem investoriem, ir - nekad neinvestēt start up aizņemtu naudu, jo risks, ka biznesa projekts var neizdoties, ir krietni lielāks nekā parastā biznesā, un neveiksmes gadījumā var pazaudēt arī pamatbiznesu.