Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā. Tas prasa rūpīgu izvēli, visu "par" un "pret" izsvēršanu un finansiālu gatavošanos, nereti arī ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, to vidū dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) Euribor procentu likme kāpusi vairāku gadu garumā, visaugstāko punktu – 4% – sasniedzot 2023. gada septembrī, un tikai šāgada jūnijā ECB lēma par tās samazināšanu par 0,25%. Vienlaikus tirgū jau vairākus gadus pabeigto dzīvokļu piedāvājums nav bijis tik plašs kā patlaban, vairumam no tiem koncentrējoties Rīgā un Pierīgas reģionā.
Mājokļu attīstītāji rūpīgi izsver, kur būvēt jaunus namus, jo liela daļa Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvi Rīgā vai tās tuvumā.
Ir jāņem vērā, ka potenciālo pircēju maksātspēja attālākos reģionos ir pieticīgāka nekā Rīgā. Lai gan zemi kādā citā pilsētā var iegādāties lētāk, būvniecības izdevumi būtu lielāki nekā dzīvokļu pārdošanas cenas, jo vietējie pircēji gluži vienkārši nevarētu atļauties iegādāties dzīvokļus par Rīgas cenām. Arī banku gatavība finansēt pircējus ārpus Rīgas ir piesardzīgāka, turklāt banku vērtētājiem būtu sarežģīti novērtēt īpašuma vērtību, jo trūkst salīdzinošo darījumu. Visu šo faktoru kopums būtiski ietekmē nekustamā īpašuma attīstītāju gatavību uzsākt vērienīgu būvniecību reģionos.
No vienas puses, tā kā pirktspēja reģionos nav tikpat liela kā Rīgā, nekustamā īpašuma attīstītājiem trūkst pārliecības par projektu attīstību ārpus lielajām pilsētām, no otras puses – dzīvojamā fonda trūkums reģioniem nereti liedz piesaistīt kvalificētu darbaspēku un attīstīt vietējo ekonomiku, kas šo pirktspēju ļautu paaugstināt. Diemžēl būvniecības izmaksas būtiski nesamazinās tikai tāpēc, ka projekts tiek attīstīts ārpus galvaspilsētas, tāpēc ir saprotama arī nekustamā īpašuma attīstītāju piesardzība.
Daudzviet reģionos dzīvokļu piedāvājumu klāsts ir mazs un ir grūti atrast pienācīgu mājokli par saprātīgu cenu. Piemēram, Valmierā divistabu dzīvokļa īres maksa mēnesī vidēji ir no 300 līdz 400 eiro, neskaitot komunālos maksājumus. Šāda īres maksa daudz neatpaliek no Rīgas cenām. Līdz ar to dzīvojamā fonda izaicinājumi ir jārisina visā Latvijā, liekot kopā spēkus gan vietējām pašvaldībām, gan uzņēmējiem un kreditētājiem. Tā ir iespēja mazajiem un reģionālajiem attīstītājiem īstenot savas ieceres bez smagsvaru veidotās konkurences, tādējādi paverot iespēju vietējā biznesa izaugsmei.