Kas Jums ir palīdzējis pilnveidot latviešu valodas/runas prasmes un izcīnīt valodas ekspertu atzinību?
Man ir bijušas ļoti labas latviešu valodas skolotājas. Valodas, gramatikas pamatus ielika skolotāja Mirdza Ādmine, kura pasniedza latviešu valodu pamatskolā. Esmu ļoti pateicīga skolotājai par to, ka viņa ļoti labi iemācīja pamatlietas – saikļus, kur jāliek komati, divdabja teicienus un pārējās svarīgākās lietas. Viņa nepārspīlēja ar to, ko nevajag zināt, lai nesajauktu skolēniem galvu, kā tas nereti notiek šobrīd, kad skolēnus pārsātina ar informāciju, bet kārtīgi neiemāca valodas pamatus, līdz ar to diemžēl daudzi jaunieši šodien neprot pareizi rakstīt.
Savukārt vidusskolā latviešu valodu mācījos pie skolotājas Vēsmas Rezgales. Vidusskolā vairāk mācījāmies rakstīt domrakstus, prasmi izteikt un formulēt savu domu, viedokli.
Vai latviešu valoda bija Jums tuvs mācību priekšmets, kad bijāt skolniece?
Skolas laikā man patika daudzi mācību priekšmeti – gan latviešu valoda, gan eksaktie mācību priekšmeti, piemēram, matemātika, ģeogrāfija. Īpaši jāizceļ literatūras stundas vidusskolā, pateicoties skolotājas spējai ieinteresēt, aizraut, pievērst uzmanību sava mācību priekšmeta saturam.
Kādi ir ikdienas valodas un runas izaicinājumi pašvaldības vadītājai, vai atliek laiks par šiem jautājumiem vispār domāt?
Manuprāt, par šiem jautājumiem ir jādomā. Pašvaldības vadītājam ir ļoti būtiski savu domu skaidri novadīt līdz ikvienam iedzīvotājam. Lai to varētu izdarīt, ļoti nepieciešama prasme saprotami, skaidri un loģiski izteikties. Pretējā gadījumā tu nevari sabiedrību uzrunāt. Tas nozīmē, ka vienmēr jādomā, lai runā nebūtu pārāk daudz svešvārdu, ko cilvēki nezina, lai izteiksmes veids nav pārāk sarežģīts, lai runa nebūtu pārāk ierēdnieciska. Vienlaikus valoda nedrīkst būt prasta. Svarīga ir ne tikai valodas prasme, bet arī intonācija, tas, vai tu spēj, vai nespēj aizraut ar savu izteiksmes veidu kopumā. Tas ir izaicinājums katru reizi, kad jāiet runāt auditorijas priekšā. Protams, jautājums ir, cik mums ikdienā atliek laika par to domāt...?
Vai Kuldīgas novadā ir dzīvas izloksnes, varbūt kāds no Jūsu kolēģiem domē arī runā izteiktā dialektā?
Jā, mums ir cilvēki, kuri runā lībiskajā dialektā. Kā piemēru varu minēt pašvaldības IT nodaļas vadītāju Normundu Ķīvīti, kurš ikdienā lieto tāmnieku jeb ventiņu izloksni, norauj galotnes, ir daži sulīgi teicieni. Manuprāt, dialekts, kurā cilvēks runā, tikai paspilgtina to vietu, no kuras viņš nāk. Tas arī ir sava veida pienesums valodai.