Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Pasaule

Apkārt Mēnesim un atpakaļ uz Zemes © DIENA

Pagājušās nedēļas nogalē veiksmīgi tika pabeigta ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa izpētes pārvaldes (NASA) misija Artemis II, kuras ietvaros četri astronauti veica lidojumu apkārt Mēnesim. Mūsu planētas dabiskā pavadoņa izpētes ziņā gan pienesums bija mazs (atklāti pāris jaunu krāteru), toties tika pārbaudītas tehnoloģijas, kas pēc pāris gadiem varētu nodrošināt cilvēku ierašanos uz Mēness. Ne mazāk svarīgs ir arī simboliskais aspekts, jo nekad vēl astronauti nebija sasnieguši tik lielu attālumu no Zemes, turklāt Mēness tālo – reizēm sauktu arī par neredzamo vai tumšo – pusi mūsu planētas iedzīvotāji savām acīm nebija skatījuši kopš 1972. gada decembra Apollo 17 misijas

Sportisti – Tuvo Austrumu kara ķīlnieki © DIENA

ASV un Izraēlas uzbrukums Irānas ājatollu režīmam, kas sākās 28. februārī, ietekmējis arī sporta pasauli. Daudzas Tuvo Austrumu reģionā paredzētās sacensības ir atceltas vai pārliktas uz vēlāku laiku, aviosatiksmes traucējumu dēļ sportistiem bijušas problēmas ar došanos uz turnīriem, bet galvenā intriga patlaban ir, vai Irānas futbola izlase piedalīsies Pasaules kausa izcīņā, kur tai visas trīs apakšgrupas spēles jāaizvada ASV pilsētu stadionos?

No mēslojuma līdz pārtikas krīzei © DIENA

Par vēl vienu no Irānas kara rezultātiem kļuvuši arī reāli globālas pārtikas krīzes draudi. Lai gan šobrīd panākta vienošanās par pamieru, Pakistānā notikušās sarunas starp Vašingtonu un Teherānu nav pietuvinājušas konflikta risinājumam, Hormuza šaurums joprojām ir lielā mērā bloķēts, bet pats pamiers šķiet ļoti trausls, un tas viss ietekmējis tādu pārtikas ieguvei vitāli svarīgu industriju kā minerālmēslu ražošana. Autoritatīvas starptautiskās organizācijas jau publicē drūmas prognozes, it īpaši karadarbības atjaunošanās gadījumam, un ANO atklāti stāsta par bada draudiem, kas karadarbības dēļ jau skāruši 45 miljonus cilvēku. Kamdēļ tā, kuras valstis šajā ziņā pakļautas lielākajiem riskiem un kurām draud pārtikas cenu pieaugums?

Ungāru "karsto" vēlēšanu gaidās © DIENA

Ungārijā 12. aprīlī notiks parlamenta (Nacionālās asamblejas) vēlēšanas, kas varētu nozīmēt krēsla zaudēšanu premjerministram Viktoram Orbānam, kurš tajā ir bijis pēdējos 16 gadus. Tiesa, tikpat ticama ir arī iespēja, ka Orbāns paliks savā amatā vēl uz četriem gadiem. Ne mazāk svarīgi, ka arī pēdējos divos gados par galveno opozīcijas spēku kļuvusī partija Tisza jeb Cieņa un brīvība un tās līderis Pēters Maģars ne tuvu nav tik proeiropeiski, kā to vēlētos Brisele. Kāda ir situācija Ungārijā pašā vēlēšanu priekšvakarā, un pie kādiem rezultātiem varētu novest balsojums?

Kartēs parādās Lieldienu sala © DIENA

Kristiešu nozīmīgākie svētki jeb Lieldienas saistās ne tikai ar Jēzus augšāmcelšanās svinēšanu, olu krāsošanu un šūpolēm, bet arī kādu būtisku ģeogrāfisku atklājumu – 1722. gada Lieldienu svētdienā holandiešu jūrasbraucēja Jākoba Rogevēna apkalpe Klusā okeāna dienvidaustrumos, reģionā, kas tolaik tika uzskatīts par pilnīgi neapdzīvotu, pamanīja kartēs neiezīmētu salu. Liels bija jūrnieku pārsteigums, kad, izcēlušies krastā, viņi sastapa ne tikai iezemiešus, bet arī prāvās, no akmens veidotās statujas jeb moai.

Ūdens ģeopolitika © DIENA

Vairāk nekā mēnesi ilgstošā karadarbība Tuvajos Austrumos radījusi bažas, ka tās rezultātā varētu nopietni ciest arī reģiona valstu izdzīvošanai izšķiroši svarīgās ūdens atsāļošanas rūpnīcas, kas nozīmētu grandioza mēroga humāno un ekonomisko katastrofu. Tajā pašā laikā šie riski likuši atcerēties, ka tieši ūdens strauji kļūst par XXI gadsimta galveno resursu, kamdēļ lielvaras jau sākušas cīņu par iespējām kontrolēt un piegādāt tā ieguves tehnoloģijas. Kādēļ ūdens atsāļošanai tiek piešķirta tik liela nozīme, un kam nepieciešamas minētās tehnoloģijas?

No kosmosa līdz okeāna dzīlēm © DIENA

Pirms 25 gadiem nomaļā Klusā okeāna dienvidu reģionā iegāzās PSRS orbitālā kosmosa stacija Mir. Tas nebija negadījums, bet gan apzināta rīcība, jo citu veidu, kā drošāk utilizēt savu laiku nokalpojošās planētas orbītā lidojošās ierīces, cilvēcei nav vēl tagad. Plānots, ka 2030. gadā tāpat tiks likvidēta pašlaik virs Zemes lidojošā Starptautiskā kosmosa stacija vai vismaz daļa no tās moduļiem

Kubas gandrīz neiespējamā misija © DIENA

Vēl nesen vērojamā krīze Kubā jau dažas nedēļas vēlāk vairs neizskatās tik liela. Kas novedis pie šādām pārmaiņām, un kas gaidāms turpmāk?

Irānas melnā zelta rītausma © DIENA

Nesen uzliesmojušā ASV/Izraēlas un Irānas militārā konflikta kontekstā, kas izraisījis strauju naftas un tātad arī degvielas cenu kāpumu teju visās pasaules malās, SestDiena ielūkojas vēsturē – kā tad īsti veidojusies Irānas naftas industrija?

Lasvegasas spēļu paradīze © DIENA

Pirms 95 gadiem ASV Nevadas štatā atkal tika atļautas azartspēles. Jau dažos gadu desmitos šis lēmums veicināja Lasvegasas kā pasaules azartspēļu galvaspilsētas uzplaukumu, nodrošinot pavalstij būtiskus ienākumus, taču tajā pašā laikā liekot varasiestādēm un sabiedrībai arī uzdot jautājumus, cik lielā mērā šis bizness atrodas organizētās noziedzības grupējumu kontrolē un pilda naudas atmazgāšanas mašīnas funkcijas,

Klusums pēc jokiem un aplausi © DIENA

Nule, 15. martā, sadalītas 98. ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars, tikpat kā nepiedāvājot nekādus pārsteigumus. Tomēr filmas Cīņa pēc cīņas/One Battle After Another (2025) triumfs iezīmē pāris būtisku pārmaiņu kinonozarē pagājušajā gadā.

Naftas krīzes un ne tikai © DIENA

Karadarbībai Irānā un Tuvo Austrumu reģionā turpinoties jau trešo nedēļu, daudzi eksperti un mediji aizvien biežāk velk paralēles ar 1973.–1974. gada naftas krīzi, tostarp paredzot notiekošā līdzīgu iespaidu uz globālo ekonomiku arī šoreiz. Netrūkst arī pesimistu, kuri uzskata: tā kā pasaule ir ievērojami mainījusies, sekas, karadarbībai ieilgstot, būs pat vēl daudz postošākas.

Narkokarteļu nebeidzamais stāsts © DIENA

Februāra beigās pasaules uzmanības centrā nonāca Meksika, kur pēc tās drošības dienestu sadarbībā ar ASV īstenotās narkokarteļa Halisko jaunā paaudze līdera, pazīstama kā El Menčo, nogalināšanas ievērojamu daļu valsts teritorijas pārņēma tā kaujinieku sarīkoti nemieri. Tikai dažas dienas vēlāk kļuva zināms, ka iepriekšējā vadoņa nāve pēc būtības neko karteļa darbībā nav mainījusi un tas turpina pastāvēt jau ar jaunu vadoni priekšgalā. No kurienes cēlušies Meksikas narkokarteļi, un kamdēļ tie ir ne vien neiznīdējami, bet pat kļuvuši par alternatīvu oficiālajai varai?

Irānas kara neiepriecinošie scenāriji © DIENA

Februāra pēdējā dienā Izraēla un ASV sāka pret Irānu vērstu liela mēroga militāro operāciju, publiski paziņojot, ka uzbrukumu mērķis ir panākt Irānā valdošā teokrātiskā režīma nomaiņu, kā arī likvidēt Irānas radītos militāros draudus. ASV augstākā vadība, ieskaitot prezidentu Donaldu Trampu, sākotnēji solīja, ka operācijas mērķi tiks sasniegti četrās piecās dienās, tomēr jau drīz kļuva skaidrs, ka gaidītās vieglās un ātrās uzvaras vietā Tuvo Austrumu reģionā pēc būtības vēršas plašumā jau reģionāla mēroga konflikts. Kādi ir iespējamie turpmākās attīstības scenāriji?

XXV ziemas olimpisko spēļu lāpas Milānā un Kortīnā d’Ampeco ir nodzēstas. Ar būvniecības un organizēšanas problēmām itāļi tika galā, sacensības bija aizraujošas un intrigu pilnas, bet par darvas karotes ieliešanu medus mucā parūpējās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) augstākā līmeņa funkcionāri ar prezidenti Kērstiju Koventriju priekšgalā. Lai gan Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, ir pazīmes, ka SOK vēlas agresorvalsts sportistus atgriezt pilnvērtīgā apritē. Pamanot šos signālus, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja (SPK) jau atļāvusi 6. martā startējošajās paraolimpiskajās spēlēs Krievijas un Baltkrievijas komandām piedalīties ar saviem karogiem.

Sākoties Krievijas sāktā kara Ukrainā piektajam gadam, pirmajā brīdī var šķist, ka karadarbības kopējā gaita jau ilgāku laiku lielā mērā ir nemainīga. Agresorvalsts bruņotie spēki uzbrūk un lēnām virzās uz priekšu, ciešot ievērojamus zaudējumus, tikmēr Ukrainas aizsardzības spēki atvaira uzbrukumus, cik nu spēj. Virspusēji raugoties, situāciju tik tiešām tā arī varētu raksturot, taču paralēli kulminācijai tuvojas arī tie procesi, kuri beigās, visticamāk, noteiks kara iznākumu.

Minhenē aizvadītā ikgadējā drošības konference paliks vēsturē vairāku iemeslu dēļ. Gan ar to, ka tā acīmredzami zaudējusi savu globālo nozīmi (no vērā ņemamiem nerietumu politiķiem to apmeklēja vienīgi Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, kurš turklāt nepavisam nav pirmais cilvēks Ķīnas ārpolitikā), gan ar to, ka konferences gaitā spilgti atklājās abos Atlantijas okeāna krastos pastāvošās iekšpolitiskās pretrunas, kas tostarp otrajā plānā atvirzīja Ukrainas jautājumu. Ko tas viss nozīmē, domājot par nākotni, un kā aizvadīto konferenci vērtēt Latvijai un Austrumeiropas valstīm?

Turpinot pētīt un analizēt publiskotajos Džefrija Epstīna failos atrodamo informāciju, tiek izgaismoti arvien jauni skandāli un šūpojas ne viena vien politiķa karjera. Taču kā šāds tīkls vispār varēja rasties, cik un kādi cilvēki tā pirmsākumos iesaistīti, un cik lielu lomu patiesībā tajā spēlēja visiem nu jau zināmais Epstīns?

Īsumā par aktuālo...

Publisks viedoklis.

Šodien