Nule kā Ķīnā risinājās divi starptautiski nozīmīgi notikumi – Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) valstu līderu samits un parāde par godu Otrā pasaules kara beigu 80. gadadienai. Abi izraisīja starptautisku rezonansi, un vispirms jau tāpēc, ka samita laikā Tiaņdzjiņas pilsētā Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins prezentēja daudzpolāras pasaules kārtības vīziju. Kas slēpjas aiz jēdziena «pasaules kārtība», kamdēļ vadošās nerietumu valstis tik uzstājīgi prasa tās pārskatīšanu, un kamdēļ tieši tikšanās Tiaņdzjiņā var kļūt par lūzuma punktu šajā procesā?
Paralēli ar apgalvojumiem par mākslīgā intelekta (MI)
tālāku, neizbēgamu attīstību un aizvien plašāku tā lietošanu
visdažādākajās dzīves sfērās aizvien skaļākas kļūst arī skeptiķu
balsis, kuri salīdzina MI nozarē notiekošo ar šā gadsimta sākumā
piedzīvoto tā saucamo dotkomu krīzi un lielākā vai mazākā
mērā paredz līdzīgu likteni arī daudzām MI kompānijām. Cik
pamatoti ir šādi salīdzinājumi, un kādas ir reālās – bez reklāmas
un pašslavināšanās – MI nozares perspektīvas?
Atteikšanās no vēstuļu piegādēm līdzšinējā regularitātē, citu pasta pakalpojumu pārmaiņas un arvien augošās cenas izsauc daudz jautājumu un nereti arī neapmierinātību daudzu iedzīvotāju vidū ne vienā vien valstī. Kādēļ šādas pārmaiņas notiek, un vai tas nozīmē, ka ar laiku no pasta funkcijām to tradicionālajā izpratnē valstis varētu atteikties pavisam?
Pārdošanā nonākusi jauna grāmata par britu karaļnamu, kurā īpaša vieta atvēlēta karaliskās ģimenes «pazudušajam dēlam» princim Endrū, viņa sakariem ar skandalozo uzņēmēju Džefriju Epstīnu un vēl citām neglaimojošām epizodēm. Kas īsti ir odiozais princis, un pie kādām pārmaiņām karaļnamā grāmatā minētās atklāsmes varētu novest?