Satversme iet! © DIENA
Šonedēļ jādomā uzreiz par ļoti dažādiem tematiem – no bērniem līdz politikai, no miega grumbām līdz suģestējošai motoru dūkoņai, kas ne vienam vien kļuvusi par sava veida svētceļojuma galamērķi.
Karsti © DIENA
Laikam jau maiju šogad vislabāk raksturo karstums. Nu jau vairākas nedēļas karsti ir tīri fiziski – laikapstākļi paguvuši sarūpēt negaidīti agru vasaras noskaņu. Karsti gāja hokeja laukumā Čehijā, ne vienam vien līdzjutējam liekot pazaudēt pēdējos nervus. Karstas diskusijas arvien no jauna noris saistībā ar krievu valodas lietojumu publiskajā telpā – šoreiz sabiedriskajos medijos, kuri ilgi uzstāja uz savu taisnību. Arī politiskā skatuve jau uzkarsusi – līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām vairs nieks vien palicis.
Par radošā cilvēka pēdu © DIENA
Šī ir tā nedēļas nogale, kad ikgadēji Latvijā pēkšņi visus pārņem trakums – vai nu pēc sporta, vai kultūras. Skrējēji mēģina apdzīt sevi vai citus maratonā Rīgas ielās (veiksmes ikvienam no viņiem!), bet muzeji ver durvis plašāk un nereti arī skaļāk nekā ikdienā, lai aicinātu iepazīt tos mazliet no citas puses.
Pavasara kaifs © DIENA
Jā, es kaifoju! – tā par savu iesaistīšanos Latvijas hokeja valstsvienības atbalsta komandā saka viens no tās dalībniekiem fizioterapeita palīgs Kristaps Zelčs. Protams, bez hokeja pavasarī nu nekādi arī SestDienā.
Lai būtu ko teikt © DIENA
Kas ir pats, pats svarīgākais, domājot par valsti, domājot par Latviju un mūsdienām? Vienam tie ir
līdzcilvēki, citam ainava un daba, vēl citam – atsevišķas personības vai personīgais stāsts. Tieši caur
šādu – daudzšķautņainu un tik ļoti dažādu – prizmu gribas domāt par Latviju šajā 4. maija svētku
nedēļā.
Mūsu vēsturiskā laime © DIENA
Veroties aprīļa sniegputenī un baltajos jumtos pēc tā, ne vienam vien noteikti ienāca prātā doma, ka gribētos būt kur citur. Kādā siltākā un saulainākā vietā. Un nereti kaut kā līdzīgi ir, arī domājot par XXI gadsimta politiku un kārtību pasaulē. Gribētos dzīvot kur citur – kādā skaistākā un mierpilnākā pasaulē.
Pavasara konstruktors © DIENA
Domājot par pavasari, neizbēgami nāk prātā kustība – asnu spraukšanās no zemes, pumpuru sprādzieni, augšana un tiekšanās pret gaismu. Un tāpēc šķiet, ka pavasarī arī mākslā tik ļoti iederas deja, it sevišķi mūsdienu horeogrāfijā, kad, liekas, ķermeņa kustību iespējām nav robežu.
Kurp un kā ejam © DIENA
Ceļot laikā tomēr ir iespējams – par to domāju katru reizi, viesojoties kādā no postpadomju valstīm, kas vēl nav iestājušās Eiropas Savienībā (ES). Atgriešanās deviņdesmito gadu sajūtā nepamet, arī esot Moldovā un vēl vairāk tās sāpju bērnā – Piedņestrā. Te Krievijas tuvums un iespaids šķiet fiziski sajūtams gaisā, korupcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, bet Eiropas «virziens» nebūt ne pašsaprotams
Labrīt! © DIENA
Esmu jau tik sens, ka atceros redzējis Staburaga klinti slejamies augstu virs Daugavas viļņiem, kā arī piedzīvojis laikus, kad uzpūsts Z burts uz sētām un māju sienām nozīmēja Zorro un kad Slokas ielā vēl nebija sācies nebeidzamais remonts, uz kura fona Ušakova cīkstiņš ar Krišjāņa Barona ielu šodien šķiet vien tādas smilšu kastes spēlītes.
Miljoni, ērgļi un svētki © DIENA
Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet?
Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas
smaidīt un aicināt pavasari beidzot ierasties tā pa
īstam un uz palikšanu. Arī ola uz SestDienas vāka
šoreiz simbols tik daudz kam – sākot no pavisam
īstām olām pavisam īstā ligzdā Durbes pusē līdz
sensenām tradīcijām un kristīgās pasaules pārmaiņu ceļam.
Jāpaceļ balss © DIENA
Pēdējā laikā skandālu un skaļu jautājumu Latvijā
visdažādākās jomās nav trūcis. Vai sakustinātie "ūdeņi" aizvedīs pie taisnības un godīgākas attieksmes
dažādos līmeņos, vēl teikt pāragri
Klasiķi, grandi un dokumentētāji © DIENA
Spēja pozicionēt sevi sabiedrībā nevis kā "sievieti mājdzīvnieku", bet kā līdzvērtīgu sabiedrības locekli – stāsta, ka tieši tas esot aizrāvis Aspaziju valdnieka Perikla otrās sievas tēlā, tādēļ dzejniece aizņēmusies pseidonīmam viņas vārdu. Nudien mūsdienīgi, vai ne?
Labrīt ne tikai sievietēm © DIENA
Neesmu es bieži intervēta, saka viena no vadošajām Latvijas futbolistēm. Man pašai no raksta par sievietēm, kas futbolu izvēlējušās par savu profesiju, tieši šis teikums aizķērās visvairāk. Šonedēļ SestDiena iznāk daudzu peltajā un tikpat daudzu iecienītajā 8. martā, tāpēc apiet vai nekādi nepieminēt šo datumu ne varēja, ne gribējās.
Sava punkta atrašana © DIENA
Ar izkārtu mēli jožu cauri padomju laikam un tā "brīnumzemei", sarunā par seriālu Padomju džinsi un iejušanos tā galvenā tēla Renāra ādā saka aktieris Kārlis Arnolds Avots.
730 dienu © DIENA
Divi gadi. 730 dienas, kas kļuvušas par atskaites punktu daudz kam. Arī Latvijā. Mūsu pašu bailēm un gatavībai scenārijiem, kādiem vairs nevēlējāmies ticēt. Integrācijas skarbajiem jautājumiem un reālās situācijas apzināšanai. Tam, cik viegli spēlēties ar sabiedrisko domu, viedokļiem un vārdiem. Rietumvalstu spēkam, vēlmei un spējai palīdzēt pašas sludināto ideālu aizstāvībā. Arī cilvēciskumam un labajam, kuram nenogurstoši gribas ticēt.
Gulbja bļāviens © DIENA
Viņš bija, ir un paliek leģenda. Neaizstājama personība pirmsatmodas, pašā atmodas laikā un arī pēc tam. Leģendārs ar savu talantu, uzdrošināšanos, stilu un galu galā pat runas veidu. Arī bohēmu un daudzu cilvēku atmiņu epizodēm, kurās iekļuva un palika kā galvenais. Ne ar vienu nesajaucamais Juris Kulakovs.
Zaļās ziepes un laimes formula © DIENA
Vērienīgi lauksaimnieku protesti Eiropā, traktori ielās arī Latvijā, Ždanokgeita un tam visam
pa vidu laimīgāko cilvēku noteikšana pasaulē. Tāda, lūk, īsumā bija aizvadītā nedēļa. Bet nu par visu pēc kārtas.
Ilgas pēc atredzēšanas © DIENA
Jāpiekrīt, ka nudien latviski nav īsti vārda, kā apzīmēt vēlmi kaut ko nebūt redzējušam; nevis nezināt, bet vēlēties nekad to nebūt zinājušam. Lai gan situācijas, kad iesaukties "kā šo tagad atredzēt?", pēdējā laikā šķiet nepieklājīgi bieži sastopamas.
Pret impērijas olām © DIENA
Ukraina piecēlās kājās diezgan ātri, saka Latvijas armijas majors Jānis Slaidiņš un vienlaikus atzīst, ka ukraiņiem bijušas arī kļūdas, par kurām jau "asins nodevas" samaksātas.
Bērna acīm © DIENA
Janvāris Latvijā saistās ar barikāžu laiku. Tajos gados es vēl biju bērns, un manās personīgajās atmiņās vairāk par bailēm un neziņu, kuras noteikti netrūka daudziem, atmoda un liktenīgais janvāris palicis prātā ar pacēluma un brīva gaisa sajūtu.