Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Iegravētais hokeja gads © DIENA

Brīžos, kad laiks šķietami apstājas, rodas jautājums, vai apkārtējā pasaule ir īsta vai tā ir tikai ilūzija. Sapņu puzles kauliņam nav vietas realitātes bildē. vārds "kosmoss" pēdējā laikā dzirdēts ļoti bieži un tieši no cilvēkiem, kuriem ar hokeju nav nekāda sakara. Un tiešām kosmosā pagāja maija mēneša beigu un jūnija sākuma emociju peldējums. Latvijas izlase ar savu saliedēšanas piemēru visai valstij parādīja, ka kopā iespējams paveikt lielus darbus.

"Svešķermenis" solim tālāk © DIENA

Vērojot Latvijas dāmu basketbola valstsvienības šīs vasaras liktenīgo Eiropas čempionāta spēli pret Melnkalni, pieķēru sevi pie domas - kāda gan izskatītos šī Balkānu pussalas komanda bez augumā raženās amerikānietes Natašas Makas sastāvā? Iespējams, ilggadējā līdere Jeļena Dubļeviča 36 gadu vecumā arī būtu ievilkusi melnkalnietes finālturnīrā, taču bez viņas un amerikānietes tā diezin vai uzskatāma par Eiropas čempionāta līmeņa vienību, kur nu vēl komandu, kas šovasar spēja izcīnīt tajā septīto vietu. Domas pavediens aizveda paralēlā realitātē, kur Latvijas basketbols atrastos, ja ietu nu jau daudzu valstu dziļi iestaigāto spēlētāju naturalizācijas taciņu vai vismaz nebūtu apdedzinājies ar Troju Ostleru "tagad vai nekad" vasarā.

Pozitīvu pārmaiņu priekšā © DIENA

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) ārkārtas Ģenerālajā asamblejā 11. jūlijā ievēlēs jaunu prezidentu, un prestižās sporta organizācijas darbībā pēc šī notikuma, visticamāk, gaidāmas pozitīvas pārmaiņas.

Kā nenoslīkt © DIENA

Jau daudzus gadus statistika ir nemainīga – Latvijā noslīkst par daudz, un teju visos gadījumos nāvi varēja novērst. Ja būsim precīzi, mūsu valsts noslīkšanas dēļ ik gadu zaudē aptuveni 100 cilvēkus, tostarp bērnus. Atpūtnieki pārvērtē savas peldētprasmes, turklāt ļoti uzmanīgam jābūt arī ar slīkstošo glābšanu, jo šis process bieži vien noslēdzas ar diviem noslīkušajiem.

Vai iespējams paātrināt vielmaiņu © DIENA

Kas ziemā cītīgi ēduši, vasarā steigā meklē risinājumus, kā no iegūtā smaguma tikt vaļā. Gan no tā, ko rāda svari, gan purkšķiem, burkšķiem, vēdera izejas problēmām, miegainības un nespēka. Tos parasti pamana tieši tad, kad pienāk laiks novilkt T kreklu un ar čomiem doties pie ezera uzgrilēt jaunas liekās kalorijas. Palīgā nāk ātrās idejas, kas sola mītisku vielmaiņas paātrināšanu. Izklausās vilinoši – iekustināt vielmaiņu ātrāku, lai beidzot svars ripo nost. Bet vai zinātniski tas ir iespējams?

Latvijas sporta ministrs © DIENA

1934. gada 15. maija Kārļa Ulmaņa apvērsums korekcijas ienesa ne tikai sabiedriski politiskajā, bet arī sporta dzīvē. Jau mēneša beigās ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks (1886–1941), kurš pats pirms tam divos termiņos bija ieņēmis premjera amatu un otro reizi to atstājis vien pirms nedaudz vairāk kā gada, deva savu "jā" vārdu pārņemt Latvijas Sporta organizāciju apvienības (LSOA) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatus. Sporta ministra vadībā, kā viņu sauca populārais laikraksts Sporta pasaule, mūsu valsts lēnām pārvarēja provinciālismu un sāka ieņemt stabilu vietu uz Eiropas sporta skatuves.

Valodu kaujas sportā © DIENA

Jau kopš 1988. gada vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. tomēr, kā mēs visi zinām, praksē bieži viss ir citādāk. Droši vien liela daļa latviešu un citu Latvijas iedzīvotāju pie daudzām valodas lietošanas īpatnībām ir pieradusi, tomēr tik un tā objektīvi jāatzīst, ka sporta jomā valsts valoda zaudē savas pozīcijas. To lielā mērā var izskaidrot ar vispārējo globalizācijas procesu un angļu valodas dominanci starptautiskajā apritē, bet otrs nozīmīgs faktors Latvijā joprojām ir būtiskā krievu valodas ietekme. Paskatīsimies, kā tas izskatās praksē.

Jūnijs būs ļoti nozīmīgs Latvijas futbolam! Svarīgākais notikums Latvijas sportā būs mūsu valstsvienības spēle Skonto stadionā pret Turcijas izlasi un izbraukums uz Armēniju. savukārt mēneša beigās notiks arī UEFA eirokausu kvalifikācijas pirmās kārtas izloze, klubiem uzzinot savus pirmos pretiniekus šīs vasaras kontinentālo spēļu kampaņā. Pēc RFS sarūpētajiem svētkiem Latvijas futbola līdzjutējiem pagājušajā vasarā un rudenī mēs visi jauno eirokausu sezonu gaidām jo sevišķi. un, cerams, tā tas paliks vēl ilgi…

Iespējams, pirmo reizi atjaunotās Latvijas laikā izveidojusies liela neskaidrība par nacionālās futbola izlases pirmā vārtsarga pozīciju. Vakara izklaides Kārdifā, visticamāk, pielika punktu Pāvela Šteinbora karjerai valstsvienībā, pirms jūnija spēlēm pret Turciju un Armēniju krēslu atstājot karstu.

Bez skaļiem lozungiem un ambicioziem plakātiem, bet ar pārliecību par saviem spēkiem un apziņu par piederību elitei uz Eiropas meistarsacīkstēm pošas Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība. "Es ar šīm meitenēm uzvarēju visās četrās spēlēs kvalifikācijā, un arī uz finālturnīru braucam uzvarēt. mēs nebūsim viegls pretinieks nevienam – pat čempionāta favorītēm ne," noskaņojumu komandā raksturo viena no tās līderēm Anete Šteinberga. Atgriežoties finālturnīrā pēc četru gadu pārtraukuma, Latvijas izlasei savas pozīcijas Eiropas dāmu basketbola hierarhijā būs jāatkaro no jauna, un iepriekš uzstādītā latiņa ir gana augsta.

Šodien