Finanses / Diena / Finanses / Diena

Kāpums būvniecībā kompensē kritumu finanšu sektorā

Šī gada sākumā ekonomika ir turpinājusi strauji augt. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 4. ceturksni, šī gada pirmajos trīs mēnešos IKP pieauga par 1,7% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Savukārt, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, IKP palielinājās par 4,3% (neizlīdzināti dati). Fantastiski strauji ir augusi būvniecība (+35%). Citos sektoros, kā piemēram, mazumtirdzniecībā (+5%) un rūpniecībā (+3%) izaugsme kļuvusi mērenāka, bet tā joprojām ir ļoti laba.

Strautiņš: Ekonomika aug būvlaukumos

Šī gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības): 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Inerce dzen ekonomiku uz priekšu (3)

Par spīti satricinājumiem finanšu nozarē, nervozitāti globālo notikumu ietekmē, tai skaitā par starptautiskās tirdzniecības kariem, gada 1. ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4,3%.

Ienākumu kāpums ļauj iedzīvotājiem pirkt vairāk (5)

Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi pēc neliela vājuma februārī atsāka augt straujāk marta mēnesī. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apjomi palielinājās par 6,5% (kalendāri izlīdzināti dati). Pieaugums vērojams gan pārtikas (+6,8%), gan nepārtikas (+6.0%), gan arī autodegvielas (+7,3%) pārdošanas apjomos.

Patērētāju apetīte uzlabojas, taču joprojām mērena

Vismaz vēl martā Latvijas patērētājiem finanšu un tranzīta pakalpojumu eksportētāju bēdas bija dziļi vienaldzīgas. Mazumtirdzniecība martā gada griezumā auga par 6,5%, kas ir vairāk par šī gada 1. ceturkšņa un arī pērnā gada vidējo rādītāju.

Pieaug iedzīvotāju uzkrājumi © DIENA (3)

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug. Lielākā daļa no tiem atrodas kontos un depozītos. Tā, piemēram, mājsaimniecību noguldījumi pagājušā gada beigās sasniedza 6,3 miljardus eiro, salīdzinājumam – pirms pieciem gadiem 2012. gada beigās to apjoms bija 4,2 miljardi eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Finanšu krīzes ietekmē kreditēšanā joprojām jūtama liela piesardzība © DIENA (2)

Banku kopējais kredītportfelis attiecībā uz Latvijas uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem turpina samazināties, un 2017. gada beigās bija 5,9 miljardi eiro (salīdzinājumam – 2010. gada beigās bija 8,9 miljardi eiro).

Turpinās pārdot Krievijā © DIENA (7)

Pēdējās nedēļās vērojamā situācijas saasināšanās Sīrijā un jaunas ASV izsludinātas sankcijas pret Krievijas politisko un korporatīvo eliti radījušas satricinājumus kaimiņvalsts finanšu tirgū, kā rezultātā rubļa kurss pret eiro nokrities apmēram par 10%.

Gašpuitis: Piesardzība tēriņos vienmēr atmaksājas

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131 miljons eiro jeb 0,5% no IKP. Savukārt valsts parāds palielinājās par 700 miljoniem eiro, sasniedzot 10,8 miljardus jeb 40,1 % no IKP.

ABLV Bank palielina pamatkapitālus trim meitaskompānijām

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, ir palielinājusi meitaskompāniju Pillar Development, _New Hanza Centre _un NHC 5 pamatkapitālus, liecina Firmas.lv informācija.

Fondi rosinoši investīcijām © DIENA

Ekonomiskā evolūcija attiecināma ne tikai uz tradicionālajiem ekonomiskajiem segmentiem, ļaujot ražot un pelnīt aizvien vairāk, bet arī uz vērtspapīru tirgu, kura ikdienas nianses lielākajai iedzīvotāju daļai nemanāmas paiet secen. Tomēr arī vērtspapīru tirgus norises ir orientētās uz aizvien lielākas iedzīvotāju daļas un viņu finanšu resursu piesaisti, ļaujot dažādot ieguldījuma iespējas un veiksmes gadījumā nopelnīt vairāk nekā vienkāršā banku depozītā pašreizējā zemo procenta likmju laikmetā. Viena no šādām iespējām var būt biržā tirgotie investīciju fondi jeb exchange traded funds (ETF).

Mazumtirgotāji šogad iegūs no iedzīvotāju algu kāpuma

Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi februārī palielinājās par 3,7% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pērnā gada februāri, kas ir lēnākais kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā. Lielākais vājums bija vērojams nepārtikas preču, izņemot degvielu, pārdošanas apjomos – tie pieauga vien par 0,8% (salīdzinot ar 7,8% janvārī). Pārtikas pusē kāpums (+4,6%) noplaka vien nedaudz. Savukārt apjomi strauji auga auto degvielas mazumtirgotājiem (+9,3%).

Ar bezkontakta karti varēs pirkt vairāk © DIENA

Bezskaidras naudas norēķini jau kļuvuši par ikdienišķu maksāšanas veidu tirdzniecības centros un daudzviet citur, bet pēdējā laikā aizvien populārākas kļūst bezkontakta maksājumu kartes. Banku sektora un mazumtirdzniecības nozares pārstāvji uzsver, ka šopavasar Latvijā limits maksājumiem ar bezkontakta karti tiks palielināts no ierastajiem desmit eiro līdz 25 eiro un arī šis aspekts varētu veicināt bezkontakta karšu popularitātes kāpumu.

No krājkonta līdz fondiem un akciju tirgiem © DIENA

Ekonomiskās aktivitātes un algu pieaugums ir palielinājis to sabiedrības daļu, kam pēc ikdienas tēriņu segšanas atliek līdzekļi, kurus var izmantot uzkrājumu veidošanai. Tomēr līdz ar ekonomikai draudzīgo Eiropas Centrālās bankas politiku ieguvums no fiksēta ienesīguma finanšu instrumentiem, piemēram, no banku termiņnoguldījumiem ir tuvs nullei, līdz ar to aktuāls ir jautājums par to, kā uzkrājumus veidot iespējami efektīvāk.

Valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanās aizvien vairāk jūtama arī iedzīvotāju uzvedībā veikalos. Par to liecina ne tikai statistikas datu apkopojums, bet arī tirdzniecības uzņēmumu veiktie tirgus noskaņojuma pētījumi, kuri liecina par patērētāju noskaņojuma uzlabošanos.

Eksperte: Latvijā būtu jāievieš ģimenes nodokļu deklarācija (5)

Latvijā būtu jāapsver iespēja ieviest ģimenes nodokļu deklarāciju, kas vienam ģimenes loceklim ļautu aizpildīt datus par visiem, tādējādi paātrinot un atvieglojot procesu, aģentūrai LETA norādīja nodokļu eksperte, biznesa augstskolas Turība lektore Anna Medne.

Gašpuitis: Inflācija sagurst

Par spīti prognozēm inflācijas temps turpina sarukt, kas pašreizējiem apstākļiem ir nedaudz dīvaini. Pērn augustā inflācija uzņēma lejupslīdi, kas februārī jau sarāvusies jau līdz 1,8%. Precēm cenas pieauga par 1,1%, pakalpojumiem par 3,6%.

Strautiņš: Inflācija samazinās, bet redz tās kāpuma priekšvēstnešus

Gada inflācija turpināja samazināties arī februārī, kas nav milzu pārsteigums, ievērojot, ka pirms gada cenas kāpa diezgan strauji. Ja janvārī gada inflācija bija pārsteidzoši zemi 2% tad februārī vairs tikai 1,8%, pret iepriekšējo mēnesi palielinoties par 0,2%. Taču mazinās bažas, ka šogad vidējā inflācija varētu pārsniegt 3%. Interesants signāls ir pakalpojumu cenu kāpums, kas divos mēnešos ir paātrinājies no 2,6% līdz 3,6%. Taču tas nav nekas ārkārtējs, pērn aprīlī un jūnijā pakalpojumu inflācija bija 4%. Aizvadītajos trīs gados vidēji tā bija 2,7%.

Notikumi ap ABLV Bank, valsts centrālās bankas prezidenta nonākšanu īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un varbūtēja Norvik bankas tiesvedība pret Latvijas valsti nav labas ziņas vietējā finanšu sektora reputācijai.

Banku sektorā pērn lielākā peļņa Swedbank un ABLV Bank(7)

Pagājušajā gadā lielākā peļņa starp Latvijas bankām bija Swedbank, kurai sekoja ABLV Bank, savukārt zaudējumi bija septiņām bankām, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Šodien

Finanses