Straujais kāpums būvniecībā ir pārspējis iepriekšējā gada sniegumu un liecina par spēju investīciju kāpumu. To veicina gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana, gan augstā jaudu noslodze, gan arī dažādu iepirkumu centru/veikalu un biroju būvniecība. Izskatās, ka šī gada sākumā ļoti straujais pieaugums būvniecībā ir vairāk nekā kompensējis nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu. Pie tam pēdējais, kā jau gaidīts, nav atstājis negatīvu ietekmi uz vietējo ekonomiku.
Nerezidentu noguldījumu krituma ietekmē visdrīzāk turpināja sarukt finanšu sektora pievienotā vērtība, un tas kopā ar dzelzceļa kravu plūsmu kritumu, visticamāk, bija atbildīgs arī par vājo pakalpojumu eksporta sniegumu. Savukārt preču eksportā gads iesākās jaudīgi, un tas atspoguļojās arī apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu kāpumā (+6% janvārī un februārī), kas gan nedaudz palēninājās, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Minimālās algas kāpums un iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšana/atvieglojumu paaugstināšana veicināja vidējās algas kāpumu, kas pozitīvi ietekmēja mazumtirdzniecību un, visdrīzāk, arī patēriņu kopumā.
Gaidāms, ka arī nākamajos ceturkšņos vietējā ekonomika būs gana spēcīga, lai tiktu galā ar nerezidentu segmenta banku biznesa sarukumu. Swedbank prognoze ekonomikas izaugsmei šogad ir 3%. Ņemot vērā spēcīgo gada sākumu, 3% ir ļoti piesardzīga prognoze, bet pašlaik to saglabājam – nerezidentu noguldījumu mazināšanās turpināsies, importam būtu jāaug straujāk nekā gada sākumā, ņemot vērā būvniecības un investīciju aktivitātes pieaugumu, izaugsmes temps kļūs lēnāks galvenajos eksporta tirgos, kam kopumā Latvijas IKP izaugsmes temps turpmākajos ceturkšņos būtu jāpalēnina.