Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Ražošana

Arī mazie var būt jaudīgi © DIENA

Latvija, lai arī tās teritorija ir neliela, ir visai būtisku atšķirību valsts, – to apliecina nesen bankas Luminor veiktais pētījums par dažādu pilsētu un novadu uzņēmumu eksportu. Tieši ar preču vai pakalpojumu eksportu varam saistīt tālāko Latvijas labklājības līmeņa paaugstināšanos. Tomēr šajā ziņā situācija ir visai pretrunīga un vedina uz pārdomām par ierasto kursu reģionālajā politikā, jo konsolidācijas pasākumi un attīstības centru veidošana ne vienmēr ir nesusi gaidītos augļus.

Jaunu rekordu krustcelēs © DIENA(8)

Pasaules tautsaimniecības norises Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir bijušas labvēlīgas jau vairāk nekā divus gadus, ļaujot mūsu valsts ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tikt pie aizvien jauniem pārdošanas rekordiem. Tas atspoguļojas arī valsts ārējās tirdzniecības statistikā. Proti, Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka mūsu valsts preču eksports pērn pieaudzis līdz jaunam vēsturiskajam rekordam, sasniedzot 12,34 miljardus eiro, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksports veicina ražošanu © DIENA

Neraugoties uz izaugsmes apsīkumu pavasara mēnešos, pagājušo gadu Latvijas apstrādes rūpniecībai izdevās noslēgt uz optimistiskas nots. 2018. gada laikā, salīdzinājumā ar 2017. gadu, apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide salīdzināmajās cenās pieaugusi par 3,4%. Turklāt gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada pēdējiem trim mēnešiem apjomi auguši par 4,3%, bet decembrī salīdzinājumā ar pēdējo mēnesi 2017. gadā kāpums sasniedzis pat 5,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Eksperte: Apstrādes rūpniecībā var būt pozitīvi pārsteigumi

Kā gadu iesāksi, tā noslēgsi – šoreiz to var teikt par apstrādes rūpniecības sniegumu 2018. gadā. Pērnajā decembrī ražošanas apjomi auguši par 5,1% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), tikpat strauji, cik 2018. gada pirmajā mēnesī, uzrādot vienu no straujākajiem mēneša kāpumiem pērn. Gada vidū gan izaugsmes tempi bija piezemētāki. Tādējādi apstrādes rūpniecības uzņēmumi 2018. gadā kopumā savus ražošanas apjomus spējuši kāpināt par 3,4%, salīdzinot ar 2017. gadu.

Rūpnieki aizvien plusos © DIENA

Pērn visai dinamiski augošo Latvijas rūpniecību, kam dažādos mēnešos 7–8% vērts ražošanas pieaugums, rēķinot pret atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā, bija visai izplatīta norma, šogad nomainījusi krietni pieticīgāka izaugsme, kuras apmērs sasniedz vien aptuveni 3%.

Klimats un nodokļi nākamgad sadārdzinās alu © DIENA(7)

Lai gan klimata pārmaiņas mēdz pieminēt saistībā ar nākotni un dažādām dažu brīdi šķietami abstraktām problēmām, viena no karstāka klimata radītajām blaknēm nākamgad Latvijā izpaudīsies ļoti taustāmā veidā - alus cenās. Paralēli akcīzes nodokļa pieaugumam, darbaspēka trūkumam un citām ar ražošanu saistītām problēmām alus nozarei Latvijā un Eiropā šogad problēmas sagādājusi karstā vasara - pašmāju un kaimiņvalstu mieži nav derīgi alus ražošanai.

Rūpniecības nozarē pēc apgrozījuma līderpozīcijas Latvijā nosargā Krievijas Uralkali Trading

Rūpniecības nozares uzņēmumu līdera pozīcijas pēc apgrozījuma pagājušajā gadā ieņēma Krievijas kālija minerālmēslu ražotāja Uralkaļij meitasuzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading ar 2,055 miljardu eiro apgrozījumu, kurš rūpniecisko ražošanu Latvijā neveic, liecina SIA Firmas.lv un aģentūras LETA veidotais Latvijas biznesa gada pārskats 2018. _Uralkali Trading_apgrozījums pērn kāpis par 14,5% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Unikālo ģitāras efektu ražotāji Gamechanger Audio plūc uzvaras laurus jaunuzņēmumu konkursos

Noslēdzoties starptautiskā jaunuzņēmumu konkursa Creative Business Cup Latvijas un Baltijas jūras reģiona fināliem, par dubultuzvarētāju atzīts pašmāju jaunuzņēmums – elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio. Viņi jau 27. novembrī dosies uz Creative Business Cup lielo finālu Kopenhāgenā, Dānijā, kur kopā ar 70 valstu pārstāvjiem sacentīsies par galveno balvu - naudas prēmiju 15 tūkstošu eiro apmērā.

Bremzējas cenu kāpums © DIENA(2)

Uzvirmojot runām par ekonomiskās izaugsmes cikla beigu fāzi un redzot rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma tempu samazināšanos, uzplaiksnī arī jautājums par to, cik lielā mērā ražotāju konjunktūra ir labvēlīga tam, lai turpinātu produkcijas realizācijas cenu palielināšanu. Dati kopumā liecina, ka ražotāju cenu izaugsmes temps aizvien ir visai straujš, tomēr vienlaikus redzams, ka pieauguma temps vairs nepalielinās, bet ir vērojams pilnīgi pretējs process.

Mēbeļnieki kāpina apjomus © DIENA(1)

Raugoties no teorētiskiem apsvērumiem, mēbeļu ražošanai Latvijā vajadzētu būt vienam no mūsu tautsaimniecības stūrakmeņiem. Latvijā aizvien netrūkst mežu un līdz ar to netrūkst nepieciešamo izejvielu mēbeļu izgatavošanai. Arī darbaspēks uz citu Eiropas valstu fona šeit ir samērā lēts, turklāt netrūkst arī nepieciešamo iemaņu. Līdz ar to vismaz teorētiski mūsu valstij vajadzētu kļūt par mēbeļu ražošanas eldorado, tomēr realitāte no iepriekš minētā stipri vien atšķiras.

Apstrādes rūpniecībā turpinās ļoti mērena izaugsme

Šī gada jūnijā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi auguši par 2.1% gada laikā (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Veiksmīgs mēnesis padevies kokrūpniekiem, kā arī ar divciparu izaugsmes tempiem spridzināt turpina auto detaļu ražotāji. Tomēr daļā no apakšnozarēm iezagušies mīnusi – gan lielajās apakšnozarēs, kā pārtikas rūpniecība, gan tādās, kur negatīvi izaugsmes tempi nebija redzēti vesela pusotra gada garumā, piemēram, metālizstrādājumu ražošanā. Tomēr jāatceras, ka apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi mēdz būt svārstīgi, tāpēc mīnuss vienā mēnesī nenozīmē, ka tas tā viennozīmīgi turpināsies. Tomēr kopumā ļoti mērenus izaugsmes tempus apstrādes rūpniecībā nu jau redzam vairāku mēnešu garumā.

Ražotājiem jāsaņemas

Attīstība ekonomikā kopumā šogad bijusi apmēram tāda, kādu varēja gaidīt gada sākumā. Turklāt, ievērojot finanšu pakalpojumu eksportā notikušo, tajā ir arī pozitīvā pārsteiguma elements. Taču apstrādes rūpniecība pēc diviem spēcīgas izaugsmes gadiem ir sagādājusi vilšanos – nozares izlaide pirmajā pusgadā augusi vien par 3,4%. Gadā kopumā varētu būt 4-5%, bet tas ir mazāk par 6%, kas šķita ticams vērtējums gada sākumā.

Novērošanas kameru ražotājiem gan ētiski, gan tehniski izaicinājumi © DIENA

Drošība ir viena no cilvēku fundamentālajām vajadzībām, un, lai gan mūsdienās vismaz daļā pasaules drošības līmenis ir visai augsts, tomēr garnadži un citi ļaundari, kā arī nelaimes gadījumi vēl aizvien nav nekur pazuduši. Ja agrāk novērošanas kameras un signalizāciju sistēmas bija cieši saistītas ar sava īpašuma pasargāšanu, tad mūsdienās šo tehnoloģiju izstrādātāji nolēmuši savus tīklus mest plašāk un piedāvāt dažādus pielietojumus saviem produktiem. Tāpat paralēli arvien vairāk jādomā gan par datu aizsardzību, gan arī par riskiem, izmantojot mākslīgo intelektu.

Dilst rūpniecības izaugsme © DIENA(1)

Atsevišķu nozares ekspertu teiktais, ka ražošanā šogad neizdosies sasniegt tik strauju pieaugumu kā aizvadītajā gadā, pamazām sāk gūt apstiprinājumu. Arī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par apstrādes rūpniecības sniegumu šā gada maijā un gada piecos mēnešos kopumā aizvien vairāk apstiprina šo tēzi.

Apstrādes rūpniecības izaugsmes tempi atkopjas samērā lēni(1)

Izaugsmes tempi apstrādes rūpniecībā pēc straujā tempu palēninājuma martā turpina atkopties, bet samērā lēni. Ražošanas apjomi maijā gada laikā auguši par 2.9%. Tādējādi 2018. gada pirmajos piecos mēnešos apstrādes rūpnieki apjomus kāpinājuši par vidēji 3.9%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Tikmēr Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojums pēdējos trīs mēnešos nostabilizējies. Pašreizējo kopējo pasūtījumu novērtējuma, gatavās produkcijas krājumu un nākotnes ražošanas gaidu stabilizēšanās apstādinājuši noskaņojuma lejupslīdi, ko varēja novērot gada pirmajos mēnešos.

Strautiņš: Rūpniecībai maijā pietrūka enerģijas

Ražošanas rūpniecībā kopumā maijā samazinājās pirmo reizi kopš 2016. gada augusta. "Vainīgo" nav grūti atrast — izlaide par 16,4% samazinājās enerģētikā. Ievērojot milzu atšķirību starp nokrišņu daudzumu šogad un pērn, ar divciparu skaitli rakstāms kritums tajā gaidāms vismaz līdz augustam.

Svelme gan ļauj pelnīt, gan posta © DIENA

Karstākais maijs Latvijas meteoroloģisko pētījumu vēsturē nav metis līkumu arī dažādām saimnieciskām norisēm. Karstuma sekas ir gan augšupeju veicinošas, gan tādas, kuru gala rezultāts var sagādāt visai ievērojamu postu. Ieguvēji ir vasaras sezonas preču ražotāji un tirgotāji, vienlaikus sausums ir apbēdinājis daudzus lauksaimniekus.