Mūsdienās iepakojums kļūst aizvien sarežģītāks, daudzslāņaināks, papildināts ar dažādiem sakausējumiem, un atkritumu pārstrāde šīm tehnoloģijām netiek līdzi. "Iepakojuma izgudrotāji spēj radīt un piedāvāt tirgū daudz vairāk, nekā pārstrādātāji spēj pārstrādāt. Tajā pašā laikā vides prasības pieaug," saka Zakulis.
Dati liecina, ka gadā sadzīves atkritumu apjoms Latvijā sasniedz 802 tūkstošus tonnu, no tiem 230 tūkstošus tonnu veido iepakojuma atkritumi. Lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas paredz 2030. gadā pārstrādāt vismaz 65% iepakojuma, uz ilgtspēju orientētiem ražotājuzņēmumiem būs jāiegulda pamatīgs darbs.
Izskaust nepārstrādājamos
Kompānijas Brand Capital 2018. gadā veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijā nu jau 83% iedzīvotāju uzskata atkritumu šķirošanu par svarīgu, 54% dod priekšroku zīmoliem, kas iestājas par tīru vidi, 46% neiegādājas preces, ja zināms, ka to ražotājs piesārņo vidi, un 40% respondentu ir gatavi maksāt vairāk par pārstrādājamu vai otrreiz lietojamu iepakojumu. Jāpiemin, ka pasaulē strauji aug arī beziepakojuma pārtikas produktu veikalu skaits. Piemēram, Francijā gada laikā vien tādu ir atvērts pieci simti! Sabiedrība lielākoties ir gatava pārmaiņām, bet cik gatavi tām ir iepakojuma ražotāji?
"Savākt var praktiski visus atkritumus – ja ne visus, tad 90% noteikti," atzīst Latvijas Zaļā punkta vadītājs Zakulis un turpina: "Ir divas nepārstrādājamo atkritumu utilizēšanas iespējas – tos sadedzināt vai noglabāt īpašos atkritumu poligonos. Taču prioritāte, protams, ir pārstrādāt atkritumus un iegūt no tiem otrreiz izmantojamus materiālus: no stikla – stiklu, no plastmasas – plastmasu, no papīra – papīru. Te jāņem vērā – jo "saliktāki" ir materiāli, jo sarežģītāka ir to pārstrāde. Tāpēc tagad Eiropā viss virzās uz to, lai atkritumu materiāli tiktu iedalīti vēl divās apakškategorijās – pārstrādājami vai nepārstrādājami atkritumu materiāli. Jaunākās tendences Eiropā liecina, ka tāda iepakojuma ražotājam, kas tirgū piedāvā nepārstrādājamu materiālu, tā virzīšana tirgū un apsaimniekošana maksās dārgāk nekā tādam ražotājam, kurš ražo pārstrādājamu iepakojumu. Mērķis ir izskaust nepārstrādājamus materiālus."
Polimēru materiālu pārstrāde Baltijas mērogā augstā līmenī Latvijā notiek divās rūpnīcās – Nordic Plast un PET Baltija. Arī Latvijā tiek sekots līdzi ES iniciatīvām – lai mūsu iepakojuma ražotāji, kuri ir šīs ķēdes pirmais posms, kā arī preču tirgotāji būtu gatavi visas ES mēroga prasību izpildei 2030. gadā. "Svarīgi arī ir tas, lai notiekošais būtu izdevīgs visiem – gan tiem, kas ražo, gan tiem, kas patērē, gan tiem, kas pārstrādā," uzsver Zakulis.
Tāpēc Latvijas Zaļais punkts, sekojot citu Eiropas valstu sadarbības uzņēmumu paraugam, izstrādājis iniciatīvu un preču zīmi Zaļi pakots. Vietējiem uzņēmumiem tiek piedāvāta programma, ar kuras palīdzību iespējams izanalizēt, vai un kā iepakojums, ko viņi vai viņu klienti izmanto, ir pārstrādājams. PET iepakojums tiek testēts PET Baltija laboratorijā, bet citu materiālu iepakojums – citās atbilstošās laboratorijās. No uzņēmuma tas prasa sagatavot informāciju gan par iepakojumu, gan materiāliem, gan sadarbības partneriem un, protams, arī iepakojuma paraugus. Kopīgiem spēkiem tiek rasts ilgtspējīgs risinājums, lai varētu izvēlēties videi draudzīgu iepakojumu, kas būs sertificēts un marķēts ar zīmi Zaļi pakots.
Uzņēmuma Latvijas Zaļais punkts vides pārvaldības vadītāja Laura Berga akcentē to, ka iepakojuma izvēlē ir svarīgi atcerēties, ka tam ir jāpilda noteikta funkcija, proti, iepakojumam ir jāsatur kopā prece, jānodrošina tas, lai prece nezaudētu savu kvalitāti, lai būtu ērti un viegli pārvietojama un uzglabājama. "Izmantojot alternatīvus iepakojuma materiālus, nedrīkst saražot produktus, kas slikta iepakojuma dēļ ātrāk bojājas un nonāk atkritumos. Tas ir ļoti būtiski! Ar tikko sākto iniciatīvu Zaļi pakots vēlamies sekot līdzi tendencēm Eiropā un, mācoties no sadarbības partneriem, pievērsām uzmanību tam, kādu iepakojumu izvēlas Latvijas uzņēmumi. Iepakojuma materiālu un veidu ir ļoti daudz, tāpēc aicinām savus klientus izvēlēties pārstrādājamu iepakojumu," stāsta Berga.
Ieguvēji nākotnē
Iepakojums neapšaubāmi ir ne tikai preces kvalitātes un funkcionalitātes sargātājs, bet arī mārketinga līdzeklis. To ņemot vērā, iepakojumam jābūt gaumīgam un uzmanību piesaistošam. Tas arī nodrošina patērētājam nepieciešamo informāciju par preci.
Turklāt laba iepakojuma ražošanā tiek patērēts mazāk resursu un tas ir viegli pārstrādājams. "Šāda iepakojuma ražotāji ir ilgtspējīgi uzņēmumi, kas domā par to, lai pēc izlietošanas tas būtu viegli atpazīstams, sašķirojams un arī izmantojams kā otrreizējā izejviela. Iniciatīvas ietvaros aicinām uzņēmumus izvēlēties šos saprotamos, vieglos materiālus, tai pašā laikā domājot arī par produkta vai preces kvalitāti," saka Berga.
Latvijā kopumā iepakojuma izvēlē dominē dažāda veida salikti polimēri. Tas ir ērts, viegls iepakojuma veids, no iegādes vērtības viedokļa arī lētāks. Salīdzinājumam – stikls ir gan smags, gan dārgs. Taču arī starp kartona tipa iepakojumiem sastopami salikti materiāli. Jāpiebilst, ka polimēru materiāli arī ir vissarežģītākie un grūtāk pārstrādājamie materiāli. "Iniciatīvas Zaļi pakots mērķis ir pāriet uz nākotnes iepakojumu, tas ir, uz tādu, ko labprāt pieņem atkritumu pārstrādes rūpnīcas, un te jābūt arī saistībai ar cenu – sarežģītam iepakojumam jābūt dārgākam, lai tas pazustu no veikalu plauktiem," rezumējot uzsver Latvijas Zaļā punkta vadītājs un piebilst: "Tie uzņēmumi, kuri jau tagad domā par zaļo iepakojumu, būs ieguvēji nākotnē. Jāsaprot, ka videi draudzīgs iepakojums nav tikai tīrs kartons, papīrs vai stikls, jo mūsdienās videi draudzīgs ir arī pārstrādājams polimēru materiāls, ja vien tiek nodrošināta tā ilgtspēja visā dzīves ciklā."
Pirmie zaļi iepakotie
Pirmais uzņēmums, kas izturēja iniciatīvas Zaļi pakots vērtēšanas kritērijus un tagad savu produktu pircējiem piedāvā viegli pārstrādājamā iepakojumā, ir piena produktu ražošanas koncerns a/s Food Union.
Uzņēmumā norāda, ka piena produktu zīmola Valmiera jaunākais produkts Tīrkultūra bija jau izstrādāts, vēl pirms uzņēmuma pārstāvji uzzinājuši par programmu Zaļi pakots. Viņi sapratuši, ka šīs programmas zīme ir ļoti labs veids, kā apliecināt uzņēmuma rūpes ilgtspējīga iepakojuma kontekstā, un operatīvi pieņēmuši lēmumu veikt nepieciešamo Zaļi pakots tīrkultūras produkta iepakojuma auditu. Tas noritējis veiksmīgi, kā rezultātā Food Union kļuva par pirmo uzņēmumu Latvijā, kura produkts saņēmis šo zīmi. Pieredze bijusi pozitīva – izvērtējot PET iepakojumu, Food Union nesaņēma aizrādījumus, ka būtu kaut kas kardināli jāmaina.
Visi produkti, ko pašlaik uzņēmumā ražo uz PET līnijas, izmanto Valmieras Tīrkultūrai identiskas pudeļu preformas, no kurām ražošanas procesā tiek izpūstas noteiktas formas pudeles, un arī etiķetes visām pudelēm pašlaik ir no viena materiāla. Uzņēmumā norāda, ka turpmāk jaunievedumi dažādu dzeramo piena produktu klāstā tiks fasēti šādās – pārstrādājamās – PET pudelēs.
Taujāta, kāda ir citu Latvijas ražotāju ilgtspējas kapacitāte šajos jautājumos, Berga atzīst: "Ja raugāmies uz Latvijas uzņēmumiem, tad redzam, ka patlaban visi tie uzņēmumi, kas ražo, iepako un eksportē preces citu ES dalībvalstu tirgum, seko līdzi šīm tendencēm un aizvien vairāk domā, kādus iepakojuma materiālus izvēlēties, kā produktu iepakot efektīvāk, turklāt kā iztikt ar mazāku materiāla patēriņu. Arī iepakojuma ražotāji saprot, ka ES prasības aizvien augs un to rezultātā pieprasījums pēc saliktajiem, nepārstrādājamiem materiāliem samazināsies."
Zaļā punkta pārstāvji uzskata, ka pircēja diktēti noteikumi iepakojuma ražotājam un ietekmēšana caur finanšu prizmu būtu ideāls šīs nozares tirgus noregulēšanas modelis videi draudzīgā virzienā, vēl veiksmīgāk šis modelis darbotos, ja iepakojuma ražotāji jau produkta izstrādes procesā sadarbotos ar atkritumu pārstrādātājiem, – te liela nozīme ir arī savstarpējai vērtību un prioritāšu saskaņošanai. Pagaidām gan vēl aktīvas sadarbības starp iepakojuma ražotājiem un pārstrādātājiem neesot.
Atvērti sadarbībai
Programmas Zaļi pakots iniciatīvai šopavasar pieteikušies vēl vairāki citi ar pārtikas ražošanu saistīti Latvijas uzņēmumi, kuri paši ražo iepakojumu. Berga atzīst – pārtikas uzņēmumi ir atvērti sadarbībai, lai apliecinātu savu ilgtspēju un kļūtu videi draudzīgāki.
Savukārt, lai risinātu pārtikas atkritumu apjoma samazināšanu tirdzniecības vietās, Zaļais punkts Latvijā īsteno projektu Semafor, kas balstīts uz Skandināvijas partneru pieredzi. "Tas ir pilotprojekts, ko jau gandrīz gadu realizējam sadarbībā ar lielveikalu tīklu Maxima, un pašlaik to testē arī lielveikalu tīkls Rimi visās Baltijas valstīs. Semafor ir digitālā lietotne, ar kuras palīdzību darbinieki veikalos, izmantojot, piemēram, planšetdatorus, var ātri un viegli identificēt preces, kurām tuvākajā laikā beigsies realizācijas termiņš," skaidro Zakulis.
Līdz šim Latvijā pārtikas lielveikalos šādas funkcijas veiktas manuāli, savukārt Zviedrijas tirdzniecības ķēdes Ica veikalos digitālās lietotnes izmantošana ir ierasta un efektīva prakse. Ieguvumu vidū ir veikalā strādājošo cilvēku laika ietaupījums un sistematizēta derīguma termiņu un līdz ar to arī produktu kvalitātes kontrole, turklāt ieguvumu vidū ir arī ietaupījumi, būtiski samazinot atkritumu apjomus. "Esam šīs lietotnes izplatītāji Latvijā un piedāvājam to saviem klientiem," stāsta Zakulis.
SIA Maxima Latvija Kvalitātes un vadības departamenta direktore Dace Grava norāda – lai pēc iespējas mazāk pārtikas nonāktu atkritumos, ir svarīgi saprast, ka atbildīgs patēriņš ir cieši saistīts ar rūpēm par vidi, – jo mazāks produktu daudzums nonāks atkritumos, jo mazāka būs ietekme uz apkārtējo vidi. Apzinoties atbildību par vides aizsardzību, "nepārtraukti meklējam risinājumus, lai tiktu mazināta mazumtirdzniecības ietekme uz vidi, un viena no šīm iniciatīvām ir derīguma termiņu monitorēšana elektroniski, izmantojot Semafor lietotni. Digitālu risinājumu ieviešana ir veikta lielākajos Maxima veikalos. Būtiskākie ieguvumi, ko dod šādas inovatīvas sistēmas izmantošana, ir operatīvāka derīguma termiņu pārbaude, kā arī kopumā efektīvāka darba organizācija veikalā. Saņemot informāciju planšetē, darbinieki automātiski tiek informēti par to, ka preces derīguma termiņš tuvojas beigām un to var laikus nocenot, tā rezultātā produkts tiek lietderīgi izmantots, nevis nonāk pārtikas atkritumos," informē Grava.
kam vajadzīgs šis veidojums?
P