Cieņa pret latviešu valodu
Pēdējā laikā bieži manāmajās
diskusijās par latviešu valodas un
citu valodu līdzāspastāvēšanu
uzmanības vērts ir aspekts, kas
saistīts ar latviešu valodu kā
vairāku nozaru izdzīvošanas
pamatu.
Dienas komentārs
Priekšvēlēšanu kaislības
ASV Kongresa Pārstāvju palāta (apakšpalāta) pirmoreiz simts gadu laikā saskārusies ar situāciju, kad ne tikai pirmajā, bet pirmajās četrās (iespējams, šobrīd arī vēl vairākās) balsošanas kārtās nav izdevies ievēlēt jaunā sastāva palātas priekšsēdētāju (spīkeru), par kādu tradicionāli kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis Pārstāvju palātā.
Šlesera un Ušakova bīstamie naratīvi
Acīmredzot 2025. gada pašvaldību vēlēšanu gaidās Saskaņas Nils Ušakovs un Latvija pirmajā vietā Ainārs Šlesers šonedēļ sāka publisku apmainīšanos komplimentiem, piesakoties uz "nācijas apvienotāju" lomu jeb, tulkojot uz pragmatisku politikas valodu, piesakoties uz to krievvalodīgo balsīm, kuriem vecā Saskaņa, spriežot pēc Saeimas vēlēšanu rezultātiem, bija par nīkulīgu, bet Latvijas Krievu savienība par traku.
Nauda būtu jātērē lietderīgi
Rīgā no šā gada 1. janvāra ir ieviesta tūrisma nodeva. Šāds solis bija plānots jau agrāk, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē tika atlikts. Savukārt tagad visām Rīgas tūristu mītnēm būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra viesa nakšņošanas diennakti.
Psihiatra izziņa šovinistu stigmatizācijai
Ziņai, ka sākusies psihiatra izziņu
izsniegšana atbrīvošanai no
latviešu valodas prasmes pārbaudēm, ir potenciāls kļūt par vienu
no efektīvākajiem līdzekļiem
desmitgades ilgušajā cīņā par
valsts valodas pozīciju aizstāvēšanu, jo
zināmā kategorijā ierindos visus tos, kuri
ikdienas saziņā demonstratīvi izvairīsies
lietot latviešu valodu.
Lulas da Silvas inaugurācija
Gada pašā sākumā Brazīlijā ar
vērienu tika aizvadīta trešo
reizi valsts prezidenta amatā
ievēlētā kreisā politiķa Luisa
Inasiu Lulas da Silvas inaugurācijas ceremonija.
Šogad svarīga būs drošība
Jaunajā, 2023. gadā aktuāla būs ne tikai ekonomikas, bet arī drošības stiprināšana, tāpēc ir svarīgi būt drosmīgiem un saliedētiem, kā arī apzināties savu spēku, – šāds secinājums izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) un Valsts prezidenta Egila Levita gadumijas uzrunām.
Specifisks pasaules karš
Kad Romas pāvests Francisks nesen Spānijas izdevumam ABC
sniegtā intervijā nodēvēja
Krievijas iebrukumu Ukrainā
par trešo pasaules karu, piebilstot, ka neredz "konflikta
izbeigšanu īstermiņa perspektīvā", jo "karā
jau ir iesaistītas vairākas puses un tam
[karam] ir globāls raksturs", viņš neko
nepārspīlēja, drīzāk pat pretēji.
Cerības un bažas
Aizejošais gads, jācer, noslēgs
triju gadu ciklu, kurā Latvija
(un, protams, arī visa pasaule)
gājusi cauri ārkārtīgi lielai
turbulencei gan cilvēciskajā,
gan ekonomikas, gan drošības
kontekstā.
Vai 2023. gads mūs saliedēs?
Pēdējie trīs gadi – kopš 2020. gada marta, kad sākās Covid-19 pandēmija, – ir nesuši vairākus pārbaudījumus mūsu sabiedrības līdzsvarotībai un saliedētībai.
Ģeopolitisko satricinājumu gads
Aizejošais 2022. gads nešaubīgi ieies vēsturē kā ievērojamu ģeopolitisko satricinājumu vai pārmaiņu sākuma gads. Lai arī tādi procesi kā deglobalizācija, rietumu un pirmām kārtām jau ASV hegemonijas noliegšana, starptautisko institūtu iespēju un ietekmes mazināšanās, alternatīvu jeb nerietumu politisko un ekonomisko institūciju izveide u. c. rit jau aptuveni pēdējās desmitgades garumā, Krievijas iebrukums Ukrainā kļuva par to lūzuma punktu, pēc kura šie procesi sāka daudzkārt paātrināties.
Ambīcijas bez risku apzināšanās
Kalendārs mums vecā gada aizvadīšanu nesaudzīgi piedāvā kā tikai divas tradicionālas brīvdienas pirms mesties jaunā gada darbos, tādēļ atļaušos aizejošā gada pēdējās remarkas veltīt priekšā stāvošajam, nevis lēnīgai apcerei par aizejošo.